Ēriks Lingebērziņš: 127 dienas tūrisma nozarei bija atelpas mirklis

Valdības izsludinātā stingrā mājsēde tiešā veidā skars arī tūrisma nozari, turklāt šoreiz nozares faktiskā apturēšanā ir vainojama mūsu pašu neizdarība, uzskata Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, «Latvijas Tūrisma aģentu un tūroperatoru asociācijas» valdes loceklis un tūrisma firmas «Baltic Vision» vadītājs Ēriks Lingebērziņš.

127 dienas pagājušas nemanot – tieši tik ilgs bija Latvijas tūrisma nozares atelpas mirklis, kurā ikdienas rutīna atkal tika pakārtota tūristu vajadzību apmierināšanai, darbam ar sadarbības partneriem un uzņēmējdarbībai. Saskaņā ar Ministru Kabineta pieņemto lēmumu tūrismu kā pakalpojumu, kurš saistīts ar izklaidi sniegt ir aizliegts.

Atšķirībā no citām iepriekšējām reizēm, kad ienākošā un lielā mērā arī vietējā tūrisma darbība ir tikusi apturēta, kad situācijas vaininieki bija kaut kur citur, ārvalstīs, šoreiz aizlieguma pamatā ir mūsu pašu neizdarība un nespēja izdarīt to, ko spāņi, vācieši, holandieši vai norvēģi ir spējuši paveikt – radīt priekšnoteikumus līdzāspastāvēšanai ar labi zināmo vīrusu.

Lai gan pašreizējā lēmuma versija paredz ierobežojumus nepilna mēneša garumā, pavisam nesena vēsturiskā pieredze pamatoti rada jautājumu, vai ierobežojumu darbības laiks nevarētu tikt pagarināts. Pieņemot veiksmīgu situācijas risinājumu un ierobežojumu atcelšanu, atgriežoties pie vismaz darbības t.s. “zaļajā režīmā”, tas vienalga ir kārtējais šķērslis, bremzējot tūrisma nozares atjaunošanās spējas un pēc iespējas drīzākas atgriešanās pie pilnvērtīgas darbības.

Atšķirībā no citām reizēm, kad atradāmies līdzīgā situācijā ar nozares kolēģiem citās Eiropas un pasaules valstīs, šoreiz situācija ir atšķirīga. Eiropas pilsētas lēnām sāks gatavoties gada noslēguma pasākumiem, ceļojumu aģentūrās cilvēki interesēsies par pasākumiem gada nogalē un Jaunā Gada sagaidīšanas iespējām, uzņēmumi turpinās atsākt rīkot atsevišķus korporatīvos pasākums, seminārus un mazāka izmēra konferences. Šī mēneša (cerams, ka tikai viena), laikā Rīga un Latvija nebūs starp tiem galamērķiem, kur tiks piedāvāt īstenot pasākumu vai plānot 2022.gada sagaidīšanu. Tūrisma ekonomikā to var saukt par konkurētspējas zaudēšanu starptautiskajos tirgos.

Tūristu skaita pieaugums vasaras noslēgumā, septembrī un vēl pat oktobrī ir bijis kā kārtējais apliecinājums nozares dzīvotspējai un kā jūnijā izvirzītas hipotēzes apstiprinājums par vismaz 3 mēnešu “ieskriešanās periodu” darbības atjaunošanai. Diemžēl sanāk, ka pēc ieskriešanās perioda ir seko avārijas bremzes.

Īstermiņa ierobežojumiem, kuriem seko vidēja termiņa ekonomiskie zaudējumi, negūtie ieņēmumi un nesamaksātie nodokļi, nāk līdzi arī Latvijas kā starptautiska tūrisma galamērķa reputācijas jautājums. Laikā, kad vairumā Eiropas valstu ikdienas ritms ir pielāgojies jaunajiem apstākļiem un atgūst dinamiku, pēc kuras tik ļoti ilgojamies, esam kļuvuši par slēgto teritoriju Eiropā – vietu, kur viss ir apstājies un pandēmijas laikā gūtās mācības citviet ir ignorētas, zinātnes sasniegumu piedāvātas iespējas nonicinātas un vēlēšanos iet sekot maldugunīm ir kā patiesība lielai sabiedrības daļai.  

Ticot solījumiem, uzņēmēju tukšās kabatas tuvākā mēneša laikā atkal tikšot salāpītas, bet kad beidzot sāksim atgriešanos pie ilgtspējīgas un ilgtermiņa darbības atjaunošanas, joprojām paliek atvērts jautājums. Diemžēl.