Zūd robeža starp darbu un privāto dzīvi

Elastīgs darba laiks un iespēja ikdienā vai periodiski strādāt attālināti ir tas atbalsts no darba devēja puses, kas darbiniekiem būtu nepieciešams visvairāk. Labāka darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšana darbinieku dzīvē ir ļoti svarīgs faktors, lai strādājošo sniegums būtu produktīvs un ilgtspējīgs.

Pētījumu kompānijas Kantar sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu šogad veiktais pētījums liecina, ka salīdzinoši lielākā daļa (72%) Latvijas strādājošo kopumā ir apmierināti ar savu darba un personīgās dzīves līdzsvaru, tomēr ir svarīgi saprast, vai un cik bieži darbiniekiem ir radušās grūtības novilkt robežas starp darba un privāto dzīvi, kas ir galvenie šo grūtību iemesli un ko darba devējs varētu palīdzēt, lai darbiniekiem būtu vieglāk saglabāt līdzsvaru un ievērot nospraustās robežas?

Pētījums atklāj, ka gandrīz 2/3 jeb 62% darbinieku pēdējā gada laikā kaut kādā mērā ir bijušas grūtības novilkt robežas starp darba un privāto dzīvi, kamēr nedaudz vairāk kā 1/5 jeb 28% – tādas nav bijušas.

Grūtības novilkt robežas un saglabāt līdzsvaru katru dienu vai biežāk nekā reizi nedēļā ir bijušas 29% darbinieku, bet 32% strādājošo šādas grūtības ir bijušas retāk – dažas reizes mēnesī vai pat retāk nekā reizi mēnesī.

Jāsecina, ka salīdzinoši grūtāk novilkt robežas starp darba un privāto dzīvi ir bijis darbiniekiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem, strādājošiem ar augstāko izglītību, vadītājiem un augstākā līmeņa speciālistiem, strādājošiem ar augstiem personīgajiem ienākumiem (1001 EUR un vairāk), kā arī tiem, kuri pēdējās darba nedēļas laikā ir nostrādājuši 41 un vairāk stundas.

Savukārt grūtības ar robežu novilkšanu vidēji biežāk nav izjutuši jaunieši (18 – 24 g.v.), strādājošie ar vidējo izglītību un strādnieki.

Ikdienā robežas starp darba un privāto dzīvi visvairāk traucē novilkt pārāk liela darba slodze un kolēģu, sadarbības partneru zvani, īsziņas, e-pasti ārpus darba laika

Tiem darbiniekiem, kuriem ir bijušas grūtības novilkt robežas starp darba un privāto dzīvi, jautājām, kādi ir galvenie šo grūtību iemesli?

Pētījums atklāj, ka ikdienā noturēt līdzsvaru un novilkt robežas starp darba un privāto dzīvi, visvairāk traucē pārāk liela darba slodze (35%) un kolēģu, sadarbības partneru zvani, īsziņas, e-pasti ārpus darba laika (31%). Tālāk minēšanas biežuma ziņā seko paša strādājošā perfekcionisms (21%).

Interesanti, ka mājas vidē, strādājot attālināti, koncentrēties darbam grūtāk ir bijis 20% darbinieku, kamēr 16% strādājošo tieši pretēji – grūtības fokusēties, paveikt ieplānoto ir bijis darba vidē, kur kolēģi “rausta” un traucē.

Kantar personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva skaidro, ka darbinieku skatījumā jebkurā gadījumā, strādājot attālināti vai uz vietas birojā, liela nozīme ir privātumam, iespējai distancēties fokusētāku darba pienākumu veikšanā un autonomijai.

Pārāk liela slodze kā galvenais šķērslis darba un privātās dzīves līdzsvaram vidēji biežāk ir izglītības jomas darbiniekiem un tiem, kuri pēdējās darba nedēļas laikā ir nostrādājuši 41 un vairāk stundas.

Kolēģu un sadarbības partneru zvani, īsziņas un e-pasti ārpus darba laika caurmērā biežāk nogurdina  vadītājus un augstākā līmeņa speciālistus, tos, kuru pakļautībā ir citi darbinieki un izglītības jomā strādājošos.

Interesanti, ka perfekcionismu kā iemeslu savām grūtībām novilkt robežas, salīdzinoši biežāk ir nosaukuši darbinieki ar augstiem personīgajiem ienākumiem (1001 EUR un vairāk), kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sfērā nodarbinātie.

Savukārt darbs no mājām darba un privātās dzīves kontekstā salīdzinoši vairāk apgrūtina tieši nekustamo īpašumu jomā nodarbinātos, kamēr darba vidi, kurā kolēģi “rausta” un traucē kā šķērsli robežu nospraušanai, salīdzinoši retāk izjūt gados vecāki darbinieki (55 – 65 g.v.)

Elastīgs darba laiks un iespēja ikdienā vai periodiski strādāt attālināti ir tas atbalsts no darba devēja puses, kas darbiniekiem būtu visvairāk nepieciešams, lai viņi ikdienā varētu labāk ievērot robežas starp darba un privāto dzīvi

Kāds atbalsts no darba devēja puses tad visvairāk būtu nepieciešams, lai darbinieki ikdienā varētu labāk novilkt, ievērot robežas starp darba un privāto dzīvi?

Dati liecina, ka elastīgs darba laiks (39%) un iespēja ikdienā vai periodiski strādāt attālināti (24%) ir tas atbalsts no darba devēja puses, kas darbiniekiem būtu nepieciešams visvairāk.

Kā nākamais biežāk minētais atbalsta veids ir dažādi tehniskie risinājumi, kas liedz iespēju risināt darba jautājumus ārpus darba laika (darba telefons, kas pēc darba laika tiek izslēgts, ierobežota piekļuve uzņēmuma, iestādes iekšējām sistēmām, e-pastam attālināt u.c.) (14%).

Iespēju ikdienā vai periodiski strādāt attālināti kā atbalstu no darba devēja puses salīdzinoši biežāk sagaida strādājošie ar augstāko izglītību, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, tie, kuru pakļautībā ir citi darbinieki,  finanšu un apdrošināšanas, kā arī valsts pārvaldes un aizsardzības jomās nodarbinātie.

Savukārt dažādi tehniskie risinājumi, kas liedz iespēju risināt darba jautājumus ārpus darba laika, vairāk būtu nepieciešami finanšu un apdrošināšanas, kā arī izglītības jomās nodarbinātajiem.

Interesanti, ka praktiskas mācības par to, kā plānot savu laiku, vadīt stresu u.tml. vairāk sagaida jaunieši (18 – 24 g.v.). un informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā nodarbinātie.

Ko darba devējiem darīt? Kādas aktivitātes īstenot labāka darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšana?

    Ja darba specifika to ļauj un ir iespēja izvēlēties, izvērtēt kāda darba forma darbiniekiem ir atbilstošākā un vienojoties tā arī strādāt

    Elastīgs darba laiks un iespēja ikdienā vai periodiski strādāt attālināti ir tas atbalsts no darba devēja puses, ko darbinieki visvairāk sagaida no darba devēja, lai ikdienā labāk varētu ievērot robežas starp darba un privāto dzīvi un strādāt produktīvāk.

    Aicināt un motivēt darbiniekus pašus rūpējies par savu garīgo un fizisko veselību! Iespēju robežās sniegt tam atbalstu

    Vienmēr piedomāt par darba un privātās dzīves līdzsvaru organizācijā: laimīgs darbinieks dzīvē, laimīgs darbinieks arī darbā – un otrādi!

Par pētījumu

Kantar pētījumu veica laika periodā no 2021. gada no 29. septembra līdz 1. oktobrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 strādājošos.

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs strādājošo kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.