Travelnews.lv redaktore: Vai noteikumi rakstīti, lai tos apietu?

Ludmila Glazunova | 2021.10.18

Sestdien devos uz boksa nakti, lai klātienē redzētu, kā Latvijas bokseris Mairis Briedis pieveic vācieti Arturu Mannu un aizstāvētu IBF čempiona jostu savā kategorijā. Ilgi gaidīts notikums, labas emocijas, bet redzētais arēnā “Rīga” lika aizdomāties par daudzām lietām.

Kopš 2021. gada 11. oktobra Latvijā ir ārkārtas situācija un bargākas prasības. Protams, varam raudzīties no šāda vai citāda skatu punkta, tas var patikt vai nepatikt, taču nepatīkamie skaitļi ikdienas Covid-19 saslimšanas statistikā un neiepriecinošā situācija Latvijas slimnīcās liecina, ka ierobežojumi tiek ieviesti ne bez iemesla. Turklāt arī Eiropas līmenī zemā vakcinācijas aptvere neļauj optimistiski raudzīties nākotnē. Bet tas jau ir cits stāsts.

Raksts turpinās pēc reklāmas

“ŠEFA UZKODAS” pasākumu mājas Dvietē

Dvietē atrodas pasākumu māja, kuru var rezervēt un rīkot pilnīgi jebko!

TAKA

Uz Brieža cīņu varēja ierasties tie, kuriem bija qr kods – tātad, vakcinētie un pārslimojušie. Šāda prasība bija arī uz olimpiskās kvalifikācijas turnīru hokejā augusta beigās, kad skatītāju bija salīdzinoši maz, bet visi varēja izturēties brīvi – bez maskām. Tiesa gan, tad bija tāda neliela nesaprašanās, vai sen neredzētos draugus var apskaut. Tagad uz Brieža cīņu bija savādāk – valstī noteiktās prasības paredz sejas masku valkāšanu arī vakcinētajiem un pārslimojušajiem. Taču šī prasība tika klaji ignorēta.

“Uzlieciet vismaz pieklājības pēc masku, kad ejat man garām,” tīri vai žēlabaini lūdzās apsargs. Pieklājības dēļ tas arī tika izdarīts. Bet nu atkal jau novērojumi – ir jāvalkā maskas, bet kamēr ēd un dzer taču tās var nevilkt, vai ne? Tad nu picas gabals, alus glāze vai kolas pudele rokās teorētiski kalpoja kā attaisnojošs iemesls maskas nevalkāšanai.

Bet stāsts jau drīzāk ir par mūsu mentalitāti. Ja būs iespēja kaut ko apiet, mēs apiesim. Un vienalga, kas notiek apkārt. Kaut kas tomēr mūsos ir nogājis greizi.

Kādreiz lasot komentārus arī par ceļošanu var redzēt daudzas diskusijas – nē, uz Lietuvu braucot viņu iebraukšanas forma nav jāaizpilda – tāpat neprasīs. Redz, tajā un tajā valstī lidostā neviens neprasīja vakcinācijas pasi. Redz, tur un tur neviens neprasīja PCR testa rezultātu. Un, ja jau neprasa, tad var arī iztikt.

Te nu ir tā starpība starp mums un Rietumvalstīm – domāšanā. Citu netiek meklēti iemesli, lai kaut ko apietu vai nedarītu, jo tāpat jau neprasīs. Nepieciešamība darīt to, kas noteikts likumos vai noteikumos tomēr tiek uztverta kā pati par sevi saprotama lieta, nevis – pieķers vai nepieķers. Bet Latvijā veidojas situācija kā manā jaunībā, skolas vai studiju gados, kad kabatas nauda bija gana maza, un sabiedriskajā transportā braukājām “pa zaķi”, cerībā, ka mūs nepieķers. Tikai šajā gadījumā nav jautājums – pieķers vai nepieķers, bet gan atbildība pret sevi un citiem.

Varbūt ir pienācis laiks nevis formāli ievērot noteikumus vai meklēt iespējas tos apiet, bet gan paraudzīties uz visu atbildīgi? Tad, iespējams, arī saslimšanas gadījumu skaits saruks, vakcinēto skaits palielināsies un ierobežojumi tiks samazināti. Un varēsim brīvāk uzelpot. Nevis turpināt visu apiet, un gaidīt nākamos ierobežojumus, piemēram, pērn uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu ieviesto “mājsēdi”…