Prezentēs Latgales kongresa jauno satura konceptu

26. jūlijā plkst. 12:00 Varakļānos (Borhu pilī) tiks prezentēts jaunais Latgales kongresa satura koncepts un nākotnes plāni. Tāpat būs iespēja iepazīties ar paveikto latgalisko vērtību un kultūras telpas stiprināšanā aizvadīto četru gadu laikā. Pasākuma laikā režisors Viesturs Kairišs un dzejniece Anna Rancāne skaidros Latgales kongresa un tā darbības nozīmi mūsdienās, tostarp Latviešu vēsturisko zemju likumu kontekstā, kas stājies spēkā mēneša sākumā.

Jauno koncepciju prezentēs Saieta rezolūcijas izpildes komiteja (SaRIK), kas tika izveidota Latgales simtgades kongresā, kurā tika pieņemta arī rezolūcija, iekļaujot jautājumus par latgaliešu valodu oficiālajā saziņā, izglītībā, zinātnē, kultūrā un plašsaziņas līdzekļos, Latgales karogu, izsvērtu reģionālu politiku un 27. aprīli kā Latgales kongresa atceres dienu. Saieta rezolūcijas izpildes komitejas uzdevums ir paātrināt rezolūcijas mērķu izpildi, sniegt pārskatu par rezolūcijas īstenošanu un organizēt nākamo kongresu. Pasākuma laikā SaRIK vadītājs Agris Bitāns un viņa vietniece Ilga Šuplinska informēs ne tikai par Latgales kongresa struktūras un saturisko konceptu, bet arī par nākamā kongresa norises laiku un vietu, kā arī stāstīs par rezolūcijas izpildi četru gadu laikā.

„Latgales kongress ir vēl viens veids, kā apzināt un izkopt savas saknes un nest savu patību un piederību mūsdienās, kad liela nozīme ir individualitātei un oriģinalitātei. Latgaliskajām vērtībām Latviešu vēsturisko zemju likuma kontekstā parādās papildus nozīme. Un Latgalei kā vienai no senākajām latviešu vēsturiskajai zemei ir iespēja būt par ceļa rādītāju arī citu vēsturisko zemju latviešiem savas identitātes nostiprināšanai un attīstībai” norāda SaRIK vadītājs Agris Bitāns.

„2017. gada 5.–6. maijā 4. pasaules latgaliešu saietā notika Latgales simtgades kongress, kas bija veltīts Latgales kongresa simtgadei un analizēja 1917. gada lēmumu īstenošanu. Kongresu organizēja Latgaliešu kultūras biedrība, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Daugavpils Universitāte. Juridiski vēsturiskās sekcijas darbu organizēja K. Dišlera fonds un Publisko tiesību institūts. Akadēmiskajam pasākumam tika izvēlēts simbolisks nosaukums – Latgales simtgades kongress, uzsverot pasākuma nozīmību Latvijas vēsturē, izceļot faktu, ka vienotas Latvijas valsts koncepts pirmo reizi tika izvirzīts tieši Rēzeknē. Kongresā piedalījās 551 reģistrēts dalībnieks,” stāsta Dr. philol. Ilga Šuplinska.

Pasākuma norises vieta – Borhu pils – izvēlēta, lai godinātu pazīstamākā no Borhu dzimtas, Mihaela, veikumu, kurš bija ne tikai Polijas Seima loceklis un ģenerālkvartīrmeistars, bet arī izcils dabaszinātnieks. Pasākumā piedalīsies arī režisors Viesturs Kairišs un dzejniece Anna Rancāne, atklājot Latgales kongresa simbolisko un eiropeisko vērtību un kultūrtelpas stiprināšanas nozīmi mūsdienās, kas ir īpaši aktuāli, ņemot vērā 1. jūlijā spēkā stājušos Latviešu vēsturisko zemju likumu.

Mediju pārstāvji aicināti pieteikties pasākumam līdz 23. jūlijam, rakstot uz [email protected] Pasākumu tiešraidē būs iespējams vērot Latgaliešu kultūras ziņu portālā www.lakuga.lv