Trešo gadu pēc kārtas Īles Spārnu pilskalnā tiks godināta operdziedātāja Jaņa Vītiņa piemiņa

Šogad ar baroka mūzikas programmu “No krēslas līdz rītausmai” 4.jūlijā plkst. 18.00 Dobeles novada Īlē, Spārnu pilskalnā izskanēs koncerts, kas trešo gadu pēc kārtas godinās opertenora, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jaņa Vītiņa piemiņu.

Iepriekšējos divos gados J.Vītiņa dzīvesvietā izskanēja koncertprogrammas “Arrivederci, Roma!” un “Monteverdi virsotnes”, piedaloties operas un senās mūzikas solistiem un mūziķiem. Savukārt šovasar tradīcija turpinās un 4. jūlijā tiks atskaņota koncertprogramma “No krēslas līdz rītausmai”. Tā ir programma, kur apvienojušies četri mūziķi, kuri vēstīs par to, kas notiek naktī, atskaņojot mūziku, ko komponisti veltījuši tieši šai diennakts daļai, kas ietver sevī gana daudz mistiskā, nezināmā, slēptu prieku, sāpes un saldus sapņus.

---

Raksts turpinās pēc reklāmas

Priekšplānā izvirzīti Eiropas dižrenesanses un baroka laika skaņdarbi, kuru mūzikas un teksta autori ir spilgtākie sava laikmeta pārstāvji. Šoreiz tiks piedāvāta mūzikas žanru sintēze, kas balstīta uz baroka klavesīnspēles prasmi, dziedāšanas un oratormākslu apvienojot ar mūsdienu akustiskās ģitāras spēli. Koncertā muzicēs un savus stāstus vēstīs dziedātāji Ansis Bētiņš (tenors) un Nora Kalniņa (soprāns), kā arī viens no spilgtākajiem šī brīža ģitārspēles meistariem Kaspars Zemītis un baroka mūzikas interpretu vidē jau labi zināmā, meistarīgā klavesīniste Gertruda Jerjomenko. Programmā izskanēs Dž. Daulanda, H.Pērsela, S.Kamī, M.Lambēra, G.Sanca, F.Kuperēna, Ž.F.Ramo, T.Merulas un Dž.Freskobaldi skaņdarbi. Koncertu vadīs mūzikas žurnālists un Latvijas Radio Klasika personība Orests Silabriedis.

Par Jani Vītiņu:

Janis Vītiņš dzimis 1894.gada 14.okrobrī Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.

1915. gadā Vītiņu iesauca Krievijas armijā, savukārt 1919. gadā mobilizēja Latvijas armijā, kur kā virsleitnants viņš demonstrēja varonību cīņās pie Bolderājas, kā arī sāka publiski uzstāties – dziedāt. Paralēli studijām Latvijas Konservatorijā Vītiņš dziedāja arī Latvijas Nacionālās operas korī, kur arvien biežāk viņam sāka uzticēt solo partijas. 1921. gadā Vītiņu par cīņām 1919. gada 3. novembrī pie Šmita un Dreimaņu mājām Bolderājas rajonā apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.

Ņēmot vērā prasīgā maestro Emila Kupera ieteikumu, Vītiņš devās uz Itāliju un jau 1929. gadā Milānā izpildīja Rūdolfa lomu Pučīni operā "Bohēma". Tajā pašā gadā viņš nonāca Vācijā, kur noslēdza līgumu ar Frīdriha teātri Desavā. Pēcāk tika uzsākta tūre pa Dienvidslāviju, savukārt laika posmā no 1931. līdz 1937. gadam ar skatuves vārdu Jan Witin viņš dziedāja Vācijā, Šveicē, Holandē un Somijā, tādējādi līdztekus Marisam Vētram, Rūdolfam Bērziņam un Artūram Priedniekam kļūstot par starptautiski pazīstamu un augstā vērtē turētu Latvijas tenoru.

1940. gadā pēc okupācijas jaunā vara Vītiņam piedāvāja kļūt par operteātra direktoru, taču, būdams īstens nacionālists, viņš atteicās, turklāt aicināja varas izteiktajiem piedāvājumiem nepiekrist arī kolēģus. Vītiņš iesaistījās jaundibinātajā pretestības kustībā "Tēvijas sargi", kur kļuva par Ārējo sakaru nodaļas vadītāju. Rezultātā 1941.gada 6. martā viņš tika apcietināts un apsūdzēts spiegošanā Vācijas labā.

Nāvessods Janim Vītiņam tika izpildīts 1941. gada 12. novembrī Astrahaņas cietumā. Pirms nāves varonīgais tenors esot lūdzis atļauju nodziedāt āriju no Umberto Džordano operas "Andrē Šenjē".

Ieeja koncertā ar derīgu Covid-19 sertifikātu, kas apstiprina faktu par pārslimošanu vai vakcināciju.

Ieeja bez maksas.