29. jūnijs vēsturē: Rīgas Svētā Pētera baznīcā tika iesvētīts jaunradītais altāris

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.06.29

Pirms sešdesmit gadiem Sv. Pētera baznīca Rīgas centrā piedzīvoja vienu no sava mūža drūmākajām dienām – Otrajam pasaules karam ienākot Latvijā, tika nopostīts Latvijas galvaspilsētu simbolizējošais tornis un ugunsgrēkā izdega pati baznīca, bojā gāja arī 1853.gadā Ķelnē izgatavotais altāris. 2001.gada 29.jūnijā – Rīgas 800. jubilejas gada Pēterdienā — baznīcu atkal rotā un tai sāk kalpot neogotiskā stilā veidots iepriekšējā altāra līdzinieks. Tieši tāds, kāds Pēterbaznīcai piederas un pienākas.

Jaunais altāris tapis daudzu cilvēku un organizāciju pašaizliedzīgā kopdarbā. Tā tapšanas ideja pieder latviešu — vācbaltiešu centram “Domus Rigensis”. Tie paši cilvēki, kas pirms vairākiem gadiem atbalstīja Pēterbaznīcas kanceles atjaunošanu, deva pirmo mērķziedojumu arī altāra veidošanai. Ideju īstenot uzticēja Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļai. Izvēle nebija nejauša — skolas pedagogi un audzēkņi kopš 1998.gada ar panākumiem jau realizējuši deviņus līdzīgus projektus — atjaunotas un izgatavotas no jauna baznīcas iekārtas Priekulē, Liepupē, Straupē, Strutelē un citur Latvijā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

"Baznīcu nakts 2025" Preiļu novadā

Preiļu novadu vislatvijas akcijā pārstāvēs 3 dievnami- Nīdermuižas Romas katoļu baznīca, Jasmuižas Romas katoļu baznīca un Vidsmuižas Romas katoļu baznīca

Preiļu novada TIC

Piedāvājums savu meistarību apliecināt Rīgas centra baznīcā bijis īpašs, atzīst projekta māksliniece, Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas pasniedzēja mag. art. Maija Avota. Ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Dr. Jāņa Vanaga, Sv. Pētera baznīcas īpašnieku SIA “Rīgas nami”, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Rīgas pilsētas pieminekļu aizsardzības inspekcijas piekrišanu tika nolemts jauno altāri veidot apjomā un formās tuvu iepriekšējam, par kuru liecības bija saglabājušās tikai dažās senās fotogrāfijās.

Lai to izdarītu, projekta autoriem bija rūpīgi jāiepazīstas ar līdzīgiem neogotiskiem veidojumiem citās Latvijas un Eiropas baznīcās. Viens no altāra izgatavošanas sarežģītākajiem posmiem bija divpadsmit apustuļu skulptūru izgatavošana, kas tika darinātas, rūpīgi sekojot fotogrāfijās fiksētajiem Nirnbergas Sv. Zēbalda baznīcas apustuļu tēliem.

Tomēr, neraugoties ne uz projekta apjomu — ozolkokā darinātā altāra augstums ir 18 metru, svars — 5,9 tonnas —, ne uz daudzajiem galvenokārt finansiāla rakstura sarežģījumiem tā tapšanas gaitā (organizācijas “Domus Rigensis” ziedotā nauda ne tuvu nav bijusi pietiekama), darbs ir pabeigts laikā.