21. jūnijs vēsturē: Vecrīgā atklāj atjaunoto Lielā Kristapa statuju

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.21

2001. gada 21 jūnijā Vecrīgā, Poļu gātes galā, tiek atklāta atjaunotā Lielā Kristapa statuja.

Kā vēsta leģenda, Daugavas krastā reiz apmeties izcili spēcīgs vīrs un strādājis par pārcēlāju. Kādā tumšā naktī pie viņa atnācis mazs zēns un lūdzis pārnest pāri upei. Lai arī plosījies negaiss, vīrs nespējis atteikt mazajam, pacēlis viņu uz pleca un nesis. Pusceļā nasta kļuvusi tik smaga, ka spēkavīrs tikai ar pūlēm spējis turpināt ceļu. Viņš saņēmies un pēdējiem spēkiem izlaidis krastā zēnu, kas izrādījies Kristus bērns, tāpēc nesējs ieguvis vārdu Kristaps.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Zvejnieksvētki Engurē

Atraktīvas izklaides, vienīgā Latvijā kravas auto parāde, svētku gājiens, Neptūna ierašanās. Vakara kulminācija - grandiozs koncerts ar Ivo Fominu

Tukuma TIC

Lielais Kristaps bija viens no senās Rīgas simboliem, kura godināšana oficiāli sākās laikā, kad arhibīskaps Jaspers (Kaspars) Linde 16.gadsimta sākumā ieviesa atsevišķu svētku svinēšanu par godu pilsētnieku iecienītajiem svētajiem – Sv. Bazīlijam, Sv. Egīdijam un Sv. Kristapam. Pēdējais kā aizgādnis un labvēlis īpaši tika godināts latviešu pārcēlāju, plostnieku, krāvēju un nastu nesēju vidū.

Kāds izskatījās senākais Lielā Kristapa tēls un kur tas atradies, precīzi nav zināms. Bet Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā kopš 1923.gada apskatāma 2,36m augsta priedes koka skulptūra Lielais Kristaps, kuru 1682.gadā izgatavoja tēlnieks Mihaels Brinkmans.

Sākumā Lielais Kristaps atradās pašreizējās Alksnāja ielas galā, bet pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas to pārcēla uz Kaņepāju tirgus rajonu (Latstadiju) pie pārceltuves Dzelzceļa tilta galā.

Savulaik skulptūra bijusi ļoti iemīļota rīdzinieku vidū, kas bieži apmeklējuši Lielo Kristapu, izgreznojot to ar lentēm un puķu vītnēm, aizdedzinot svecītes pie skulptūras un izlūdzoties aizsardzību no visa ļaunā. Senajā Rīgā pastāvēja ticējums, ka lentītes, priekšauta vai naudas monētas ziedojums Lielajam Kristapam nodrošina veiksmi tirdzniecībā un darījumos. Savukārt mātes bieži vien centās ārstēt savus bērnus, apsienot tiem lentītes, kas bijušas pie Lielā Kristapa.

Ļaudis godājuši šo tēlu neatkarīgi no konfesijas, kas ļāvis tam saglabāties līdz mūsdienām.

Vēsturiskā Lielā Kristapa statuja tika sabojāta 1919.gadā. 1923.gadā koka skulptūras atliekas tika pārvestas uz Rīgas pilsētas muzeju, kur līdz 1926.gadam bija apskatāmas Doma baznīcas Krustejā. Patlaban tas apskatāms Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, bet Daugavas krastā stāv tā kopija.

1997.gadā Lielā Kristapa skulptūru no jauna izgatavoja koktēlnieks Gints Upītis. Viņš stāstīja, ka jaunā skulptūra, tāpat kā vēsturiskā, ir gatavota no priedes bluķa un tai ir tāds pats krāsojums. Skulptūras izgatavošana izmaksāja 2500 latu. Tās atklāšana notikusi 2001. gada 21.jūnijā.