Rīgas festivāls: Sinfonietta Rīga un Rīgas saksofonu kvartets Lielajā ģildē.

Gints Ozoliņš | 2021.06.19

Sestdien, 19. jūnijā plkst. 20.00 uz koncertu Lielajā ģildē savus klausītājus aicina Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē. «Rīgas festivālam» tapusī programma veidota ziemeļnieciskās noskaņās – plašus Somijas skarbās dabas tēlojumus baudīsim Žana Sibēliusa Trešajā Simfonijā, bet aizraujošu dialogu ar klasiķu mantojumu piedāvās Magnuss Lindbergs opusā «Aventures». Savukārt kopā ar koncerta viesiem – Rīgas saksofonu kvartetu Normunda Šnē vadītais orķestris pirmatskaņos Edgara Mākena skaņdarbu «Poētika».

Vairāk kā pus gadu pēc koncertzāļu slēgšanas, savus klausītājus uz Lielo ģildi atkal aicina kamerorķestris Sinfonietta Rīga. «Rīgas festivāla» ietvaros uz Lielās ģildes skatuves Normunda Šnē vadītais kolektīvs tiksies ar Rīgas Saksofonu kvartetu, kam nākamgad jau apaļi 30! Tieši tikpat apaļai gadskārtai par godu savulaik tapis arī slavenajam Somijas kamerorķestrim Avanti! veltītais Magnusa Lindberga opuss Aventures, kurā orķestrālo krāsu lielmeistars ievijis atsauces uz būtiskām muzikālajām “pieturzīmēm” šī kolektīva dzīvē, tostarp Prokofjeva, Stravinska un Šūberta, arī Vīnes klasiķu, Berlioza un sava tautieša Sibēliusa kompozīcijām...

Raksts turpinās pēc reklāmas

Māra Upmane-Holšteine un Aigars Apinis

19.maijā pl.16.00 aicinām uz Stāstnieku Pēcpusdienu Akustikā kopā ar mūziķi Māru Upmani-Holšteini un aktieri Aigaru Apini.

EUR 40 | Valmieras TIC

Uz pagātnes mantojumu savā jaundarbā «Poētika» atsaucas arī pašmāju talants Edgars Mākens. Par savu pirmo simfonisko partitūru viņš atklāj: “Līdz šim daudz esmu rakstījis teātrim, līdz ar to tas ir ietekmējis arī manu muzikālo domāšanu. Traktāts «Poētika» ir fundamentāls Aristoteļa darbs par teātri – antīkās traģēdijas teorija, kura skar tādus jautājumus kā traģēdijas uzbūve, tēlu uzbūve, mimēzes princips utt. Līdz ar to manā «Poētikā» nav mūsdienīgas procesionalitātes, bet ir dramaturģiska attīstība un kontrasti. Kompozīcijas mugurkaulu veido divi tēli vai, pareizāk sakot, tēlu grupas: vienu pārstāv saksofonu kvartets, otru – orķestra metālpūtēji, un darba gaitā šie tēli piedzīvo transformācijas. Un, kā krietnā traģēdijā pienākas, viens beigās aiziet bojā...”.

Un līdzās diviem spilgti atšķirīgiem 21. gadsimtā tapušiem opusiem – 1907. gadā Helsinkos pirmatskaņotā Žana Sibēliusa klasiskās tradīcijās ieturētā Trešā simfonija. Dēvēts par izcilāko Ziemeļvalstu simfoniķi, arī šajā iespaidīgajā partitūrā somu nacionālais lepnums uzrunā ar viņam vien raksturīgu muzikālo valodu, kurā vēlīnā romantisma un impresionisma izteiksme saistoši saplūst ar tautiskiem motīviem un ziemeļnieciski atturīgu mentalitāti.

Ievērībai! Apmeklējot koncertu, jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, sadarbspējīgs vakcinācijas vai Covid -19 izslimošanas sertifikāts, kā arī personu apliecinošs dokuments.

Par Edgaru Mākenu (1977) publiski pieejamos avotos nav rakstīts daudz. Par komponistu vislabāk runā viņa darbi. Mākens studējis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Rīgas Doma kora skolā, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā. Viņa radošais lidojums ir savpats, bet jo tieši tāpēc viņa daiļradi ir pamanījuši un novērtējuši gan teātra vides cilvēki, gan Rīgas subkultūru pārstāvji. Par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei «Ezeriņš» Mākens saņēmis «Spēlmaņu nakts» balvu, savukārt viņa dziesmas indie stila grupai «Gaujarts» – «Vibrācijas» and «Manta - Manta» saņēmušas «Zelta mikrofons» gada balvu. Edgara Mākena muzikālā varēšana un profesionalitāte ir novērtēta arī ar Tālivalža Ķeniņa kompozīcijas balvu.