Travelnews.lv redaktore: Pirmais eksperiments ar vakcinētajiem ir noticis

Ludmila Glazunova | 2021.06.02

“Beidzot es uz savas ādas izbaudu priekšrocību, ko dod vakcinācija, tā ir pirmā reize,” 2021. gada 1. jūnijā Travelnews.lv pauda pie “Arēnas Rīga” pirms izšķirošās hokeja spēles starp Latviju un Vāciju teica Dana. Cilvēks, kurš vairākus gadus pēc kārtas devies atbalstīt hokeja izlasi klātienē, lai arī kur notiktu čempionāts.

Parasti viņa dodas kopā ar vīru un draugiem. Šoreiz ģimene bija spiesta palikt mājās, jo Dana ir vienīgā, kura atbilst kritērijiem – ir pilnībā izgājusi vakcinācijas kursu. Pārējiem vēl jāgaida, iekams kurss būs pabeigt. Šāda, lūk, priekšrocība mediķim.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Māra Upmane-Holšteine un Aigars Apinis

19.maijā pl.16.00 aicinām uz Stāstnieku Pēcpusdienu Akustikā kopā ar mūziķi Māru Upmani-Holšteini un aktieri Aigaru Apini.

EUR 40 | Valmieras TIC

Tikšana pie biļetes bijusi gana ilga. Ne jau dēļ tā, ka biļeti nevarētu nopirkt, bet gan tādēļ, ka solītā covid19sertifikats.lv lapa sākumā nu nemaz nav gribējusi strādāt. Ne caur datoru, ne telefonu. Taču ar pacietību viss izdevies.

“Vienu reizi jau var,” gluži sašutusi par 110 eiro vērto biļeti Dana nebija taču norādīja – ja būtu jāiet visai ģimenei, slogs būtu bijis gana liels.

Hokeja čempionāts tiešām kļuva par tādu testa pasākumu – strādās sertifikāts vai nē. Izrādījās, ka strādā. Tas deva iespēju klātienē vērot hokeju, skaļi atbalstīt izlasi, būt par sesto laukuma spēlētāju, bet… Bet pagaidām vēl tās sajūtas, kāda ir bijusi citos čempionātos, nav. Nav brīvības nopirkt ko dzeramu vai ēdamu, nav iespējas sapulcēties un izrunāties, apskauties un atcerēties “kā toreiz bija”. Šoreiz sarunas pirms spēles vairāk bija par tēmu, kāda vakcīna lietota, vai arī izslimots.

Visi līdzjutēji pie arēnas bija maskās. Atpazīt citam citu bija pagrūti. Un tai par laikā ir prieks, ka dzīve kaut nedaudz atgriežas. Tas vieš cerību, ka reiz atkal varēsim satikties, runāties, nebaidoties, ka maska nokritīs zem deguna un kāds apsargs aizrādīs, ka degunam tomēr jābūt nosegtam. Kādreiz pienāks laiks, kad varēsim saprast, ka cilvēks smaida, ne tikai pēc krunciņām ap acīm.

Pie arēnas bija divējādas sajūtas. Prieks, ka beidzot, lai arī kā, bet var notikt pasākums ar skatītājiem. Mazliet skumji, ka daudziem vēl šis prieks nav pieejams. Bet cerība uz labāku nākotni noteikti ir.

Nākamais solis, ko ļoti gaidu - Eiropas Savienības digitālā pase, kas dos zaļo gaismu ceļošanai. Un tas būs iespēja satikt arī draugus ārvalstīs. Arī hokeja draugus, kuri nesavietojamo sistēmu dēļ šoreiz baudīt hokeja svētkus klātienē nevarēja.