Iegulda vairāk līdzekļu Latvijas veloceļu izbūvē

Baiba Ābelniece | 2021.06.02

“Lai iedzīvotāji varētu ērti un droši ikdienas gaitās pārvietoties ar velosipēdiem, doties ar kājām, svarīga ir no autosatiksmes atdalīta veloinfrastruktūra, kas savieno pilsētu ar tās tuvumā esošajām apdzīvotajām vietām,” saka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.

2021. gada maija beigās valdība atbalstīja finansējuma piešķiršanu aizdevuma veidā Saldus novada pašvaldībai gājēju un velosipēdistu ceļa izbūvei Saldus novadā, kas savienos pilsētu ar Oškalniem un Emburgu. Šī iniciatīva ir starp atbalstītajiem pašvaldību investīciju projektiem valsts aizdevumu piešķiršanai Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pavasara stādu tirgus Šlokenbekas muižā

4. maijā plkst. 10.00–15.00 Šlokenbekas muižā Stādu, amatnieku un mājražotāju gadatirgus.

Tukuma TIC

“Līdz ar šī projekta īstenošanu Saldus kļūs par labu piemēru citām pašvaldībām. Tāpat pozitīvi vērtējama pašvaldības iniciatīva izveidot gājēju – velosipēdistu ceļu no Saldus uz tuvumā esošo ciematu Druva. Vienlaikus ir zināms, ka nākotnē ir plānots veloceļš, kas savienos Saldu ar apdzīvoto vietu Draudzība. Tādā veidā pašvaldība ne tikai rūpējas par savu iedzīvotāju drošu un veselīgu pārvietošanās iespēju, bet arī veidu, kā piesaistīt vairāk ģimenes dzīvot un strādāt lauku reģionos,” saka Butāns.

Satiksmes ministrijas viena no mikromobilitātes prioritātēm ir izveidot infrastruktūru, kas savienotu pilsētas ar tuvumā esošajām mazākām apdzīvotām vietām, ļaujot iedzīvotājiem droši un ērti nokļūt pilsētā ar velosipēdu vai ejot kājām. “Viens no veidiem, kā to īstenot ātrāk, ir pašvaldības iniciatīva un sadarbība ar valsti, kā tas ir Saldus gadījumā,” akcentē Jānis Butāns.

Šogad no valsts budžeta līdzekļiem tiks pabeigta veloceļa izbūve Murjāņos, no Gaujas tilta līdz Murjāņu sporta skolai gar autoceļu A3 (Inčukalns–Valmiera). Šogad arī plānots izbūvēt jaunus gājēju un velosipēdistu ceļus Siguldā - gar autoceļu V58, Svētē - gar autoceļu P95 (Jelgava–Lietuvas robeža (Žagare)), Liepnā – gar autoceļu V455 (Viļaka–Žīguri–Liepna), Gorņicā – gar autoceļu P59 (Viļāni–Ružina–Malta), Ozoliņos – gar autoceļu P61 (Krāslava–Dagda).

Savukārt 2022. gadā plānots izbūvēt veloceļus posmos: Iļģi – Grobiņa gar autoceļu P106 (Ezere–Embūte–Grobiņa), no Valmieras līdz Brenguļiem gar autoceļu V196 (Valmiera–Brenguļi–Bikseja), no Cēsīm līdz krustojumam uz Līvu ciematu gar autoceļu P14 (Umurga–Cēsis), no Salas ciemata līdz Jēkabpilij gar autoceļu P76 (Aizkraukle–Jēkabpils), Pierīgā - gar autoceļu V35 (Šķirotava–Saurieši).