21. maijs vēsturē: Sāk atjaunot Melngalvju namu

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.05.21

1996. gada 21. maijā Rīgā atjaunojamā Melngalvju nama pamatos tika iemūrēts pirmais ķieģelis. Bet pati krāšņā ēka atdzima īsi pirms Rīgas 800 gadu dzimšanas dienas.

Melngalvju nams tika uzbūvēts jau 1334. gadā kā sanāksmju un dzīru vieta Rīgā dažādām sabiedriskajām organizācijām. Tāda bija šī nama sūtība vairāk nekā 600 gadus. Galvenie šie nama īrnieki bija vācu izcelsmes neprecētie tirgotāji, kuģotāji un dēkaiņi, kā arī pilsoņi, kuri pārstāvēja Lielo ģildi. 1687. gadā melngalvji kļuva par vienīgajiem nama īrniekiem un apsaimniekotājiem, un tieši tad tas arī ieguva Melngalvju nama vārdu. Tiesa gan, oficiāli šis nosaukums ir kopš 1721. gada, kad namu savā īpašumā pārņēma Melngalvju biedrība.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ivara Vīgnera 85 gadu jubilejas koncerts

6. jūnijā koncertdārzā "Pūt, vējiņi!" izskanēs Ivara Vīgnera 85 gadu jubilejas koncertprogramma "Mūzika, kas manās dzīslās skrien".

Liepājas reģiona TIB

1941. gadā, naktī no 28. uz 29. jūniju granātu eksplozijā tika norauts nama jumts, bet no dzirkstelēm izcēlās plašs ugunsgrēks, kas iznīcināja gan namu, gan tajā esošās mākslinieciskās vērtības. Pēc kara sekoja ideoloģisks lēmums namu nojaukt, un tas tika izdarīts 1948. gada 23. maijā plkst. 4 no rīta – Melngalvju nama drupas tika uzspridzinātas.

Trešās atmodas laikā uzsākās darbs pie Melngalvju nama atjaunošanas darbiem, un īsi pirms Rīgas 800 gadu jubilejas tas atkal ieraudzīja dienasgaismu.