Covid-19 laikā ēdināšanas nozarē divkāršojies vienreizējā iepakojuma apjoms

Neraugoties uz to, ka ēdināšanas uzņēmumu apgrozījums Covid-19 pandēmijas laikā ir nokrities no 50 līdz 70%, vienreizējā iepakojuma apjoms pieaudzis vairāk nekā divas reizes, liecina Latvijas Restorānu biedrība (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" dati. Tāpēc viesmīlības nozare ir uzsākusi Vislatvijas akciju “Nē plastmasai! Jā terasēm!”, lai aicinātu valdību atļaut atvērt restorānu un kafejnīcu terases, kas ir epidemioloģiski drošas viesu uzņemšanai.

Akcijas ietvaros Latvijas ēdināšanas uzņēmumi un ikviens ir aicināti sociālajos medijos dalīties ar fotogrāfijām vai video, kuros ir iemūžinātas plašās un tukšās restorānu un kafejnīcu terases, kurām līdztekus atrodas vienreizējās plastmasas atkritumu kalni.

“Terašu atvēršana nav nozares kaprīze, jo ne tuvu visi uzņēmumi ir saņēmuši pienācīgu valsts atbalstu. Pilsētās, bet jo īpaši - laukos ir daudz vietas! Ēdinātājiem jāļauj klāt galdus drošām maltītēm brīvā dabā – dārzā, uz terases, pļavā, lai izdzīvotu arī tie uzņēmēji, kuriem granti un pabalsti nav pieejami,” saka Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele.

LRB, LVRA un “Lauku ceļotājs” biedru aptauja liecina, ka vidēji viens ēdināšanas uzņēmums mēnesī izlieto no 5 līdz pat 20 tūkst. vienreizējo plastmasas trauku vienību, par tiem samaksājot no 1000 līdz pat 5000 eiro. Pieņemot, ka Latvijā darbojas aptuveni 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, tad mēnesī tie kopā līdzi ņemšanai vidēji izdala aptuveni 40 milj. vienreizējā iepakojuma vienību par simtiem tūkstošu eiro, kas vēlāk tiek izmesti atkritumos.

“Restorānos situācija pašlaik ir vēl traģiskāka, jo šāda līmeņa ēdienu pirms Covid-19 reti kad izsniedza līdzi ņemšanai. Tāpēc restorānos vienreizējo trauku apjoms ir  pieaudzis visbūtiskāk un iztērētās summas ir grandiozas. Kā norāda restorānu īpašnieki, trīs mēnešos plastmasas traukiem iztērētās naudas pietiktu viena mēneša VSAO apmaksai! Uzņēmējiem tie ir milzīgi papildus izdevumi, nemaz nerunājot par kaitējumu, kas tiek nodarīts dabai un cilvēku veselībai,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.  

Kā novērojuši un fotogrāfijās iemūžinājuši ēdināšanas uzņēmumu īpašnieki, vienreizējo trauku kaudzes ne tikai piepilda tuvumā esošās atkritumu tvertnes, bet vismaz 1/3 vienkārši tiek izmesta vidē, mētajas pa krūmiem vai zālienā. Tāpēc daudzi ēdinātāji, rūpējoties par vidi, par savu naudu ir izvietojuši papildu atkrituma konteinerus, kas būtu katras pašvaldības uzdevums.

“Ir pavasaris un terašu atvēršana ir ne tikai Latvijas valdības bezmaksas iespēja ļaut nozarei izdzīvot, bet arī iespēja vēl pirms Lielās talkas samazināt plastmasas atkritumu kalnus pilsētās, dabā un izgāztuvēs. Tas ļaus arī labot traģikomisko situāciju, ko varējām vērot visu ziemu – uz parku soliņiem un pilsētu skvēros satupuši cilvēki, kas neveikli mēģina notiesāt iegādāto maltīti, tā vietā, lai to civilizēti un epidemioloģiski drošos apstākļos baudītu uz kādas no kafejnīcu vai viesnīcu terasēm,” norāda LVRA prezidents Jānis Naglis.

Par LRB un viesmīlības nozari

Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni  30 tūkst. cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Viesmīlības uzņēmumi ir nozīmīga tūrisma nozares, kas veido 5% no Latvijas IKP, sastāvdaļa. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina VID dati. LRB analīze liecina, ka nozares uzņēmumi nodokļos valstij nomaksājuši 20% no apgrozījuma, kas ir pusotru reizi vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi. Saskaņā ar Rīgas Tūrisma attīstības biroja un Latvijas Universitātes veikto pētījumu, gastronomijas tūrisms ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ārvalstu viesi izvēlas apmeklēt Latviju. Vairāk par biedrību www.lrb.lv