Cēsis cauri laikiem – skaistums tad un tagad

Ir aizraujoši un interesanti uzzināt kā mums zināmās vietas izskatījās pirms vairākiem desmitiem vai pat simtiem gadu. Redzētais ļauj vaļu fantāzijai un sniedz priekšstatu par pagātni. Cēsu Tūrisma informācijas centrs ir izveidojis vairākas fotogrāfiju kolāžas, kurās redzams kā ir mainījušies pilsētas vaibsti gadu gaitā.  Tās var apskatīt šeit.

Cēsu Pils parks    

Romantiskā stilā 19. gs. sākumā Zīversu dzimtas veidots ainavu parks ar mākslīgo dīķi, laivu piestātni un romantiskām lapenēm ir iemīļota cēsnieku un viesu pastaigu vieta. Blakus estrādei atrodas senais vendu pilskalns - Riekstukalns (11.-13. gs.), kurā atradusies koka pils. Vēlāk ap to veidojusies Cēsu pilsēta. Tādēļ, var uzskatīt, ka Cēsu pils parks ar Riekstu kalnu ir vieta, kur ir dzimusi Cēsu pilsēta.

Ruckas muiža    

Ruckas muižas apbūves komplekss un parks (18.gs.) ir arhitektūras pieminekļi. Mūsdienās muižā atrodas Ruckas mākslas rezidenču centrs, kurā katru gadu viesojas Latvijas un ārvalstu mākslinieki, kas sadarbībā ar vietējo kopienu veido savus mākslas darbus. Vasaras sezonā rezidenču centrā notiek dažādas vasaras skolas, darbnīcas un semināri.

Rožu laukums    

Rožu laukums 13. gs. ir bijis pilsētas tirgus laukums. Mūsdienās tas kļuvis par cēsnieku un pilsētas viesu centrālo pulcēšanās vietu. Vasarā te darbojas veldzējoša strūklaka, un ap laukumu izvietojušās kafejnīcas. Savukārt Ziemassvētku laikā laukumu rotā svētku egle, un te notiek svētku tirdziņi un radošās darbnīcas. Interesanti, ka pirms pāris desmit gadiem laukumā auga rozes un lapoja vairāki kupli koki.

Vienības laukums    

Vienības laukums ir jaunākais no Cēsu pilsētas laukumiem, kas sava plašuma un daudzo pienākošo ielu dēļ  kļuvis par nozīmīgu pilsētas sastāvdaļu. Laukuma dominante ir Uzvaras piemineklis. Tas celts 1924. gadā, godinot Latvijas Brīvības cīņās kritušo igauņu un latviešu karavīru piemiņu. Pēc tā uzspridzināšanas padomju laikos, atkal tika atjaunots 1998. gadā. Pieminekļa pamatideja: cīņu liesmās aust brīvības saule, obeliska pamatu grezno bronzā veidots uzraksts:  “No zobena saule leca”.

Cēsu Svētā Jāņa baznīca    

Sv. Jāņa baznīca ir iesvētīta 1284. gadā, un ir viena no senākajām sakrālajām celtnēm Latvijā. Savukārt baznīcas ērģeles ir vienas no lielākajām vēsturiskajām koncertērģelēm un sestās pēc lieluma valstī. No baznīcas torņa paveras unikāla pilsētas panorāma. 2020.gadā noslēdzās vērienīgi baznīcas fasādes, jumta un logu rekonstrukcijas darbi. Mūsdienās baznīca darbojās arī kā koncertzāle.

Vējdzirnavas un stadions    

Vēsturiskās fotogrāfijas rāda, ka Cēsīs darbojās vējdzirnavas. Laika ritējumā vējdzirnavas ir mainījušas savi veidolu, līdz saglabājušies ir tikai celtnes mūri. Mūsdienās vējdzirnavu pakājē atrodas Cēsu pilsētas stadions, kur  pilsētas idzīvotāji un viesi var sportot bez maksas. Stadionā notiek arī  dažāda līmeņa sporta pasākumi.

Rīgas iela ar skatu uz Sv.Jāņa baznīcu    

Viens no zināmākajiem ceļiem kā nokļūt Cēsis ved pa Rīgas ielu gar vācu pareizticīgajiem kapiem. Senāk, ierodoties Cēsīs, skatam pavērās varenā un majestātiskā Svētā Jāņa baznīca. Mūsdienās šādu skatu vairs nevar redzēt, jo dievnamu aizsedz ceļmalā augošie koki.    

Līvu laukums    

Līvu laukums ir pirmais Cēsu pilsētas tirgus laukums. Šeit bruģī iezīmēts, kurā vietā viduslaikos atradušies pilsētas Rīgas vārti. Savukārt strūklaka atrodas vietā, kur bijusi pirmā pilsētas aka "Lejas Šķimbēgs". Mūsdienās laukumā atrodas viens no Cēsu populārākajiem naktsklubiem – Fono klubs. Ja, vēsturiskajā foto attēlotie cilvēki veidoja rindu, lai dotos Darba svētku gājienā, tad mūsdienās rinda veidojas, lai baudītu dzirkstošu naktsdzīvi klubā.  

Vaives tautas nams “Kaķukrogs”    

1863. gadā pabeidza būvēt Rīgas – Pleskavas ceļu. Reizē ar ceļa izbūvi tika celti arī ceļmalu krogi ar pasta stacijām. Viens no šādiem krogiem bija arī Kaķukrogs. 1925.gadā uz „Kaķukrogu” pārcēla pagasta pārvaldi, šeit izbūvējot arī sarīkojuma un teātra zāli. Pagasta pārvalde krogā darbojās vairāk kā 90 gadus līdz 2016.gadam. Mūsdienās šeit čakli rosās Vaives amatu mājas rokdarbnieces un amatiermākslas kolektīvi, kā arī te notiek dažādi kultūras pasākumi.    

Skolnieku rotas piemineklis    

Šis piemineklis (1938. gads, atjaunots 1992. gadā) iezīmē ceļu, pa kuru Brīvības cīņās 1919. gadā no skolas soliem uz fronti devās 14-20 gadus veci jaunieši. Pieminekļa meta autors ir Jānis Rozenbergs. Atmodas laikā piemineklis tika radīts no jauna, un tā autore ir tēlniece Maija Baltiņa. Mūsdienās, katru gadu 11. novembrī, Lāčplēša dienā pie pieminekļa ar svinīgu uzrunu iesākas lāpu gājiens.

Tilts pār Gauju    

Senāk pār Gauju veda divloku režģots dzelzs kopņu tilts uz akmens mūra balstiem, kurš tika uzcelts 1903. gadā. 1944.gada septembrī vācu armija atkāpjoties, tiltu uzspridzināja. Pēc kara uz vecajiem balstiem atjaunoja koka kopņu tiltu, ko 1963.gadā aizstāja dzelzsbetona tiltu. Mūsdienās tilta veidols ir nav mainījies.     

Rakstu materiāla tapšanā tika izmantotas fotogrāfijas no Cēsu Tūrisma informācijas centra, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja un portāla “Zudusī Latvija” foto arhīviem. Raksta tapšanu iedvesmoja Artūra Alkšņa ideja par fotogrāfiju salīdzināšanu.