Preiļu parkā iemājojuši sikspārņi

Sanda Čingule-Vinogradova | 2021.03.21

Pagājušā gada rudenī, pirms ziemas iestāšanās, kādā no Preiļu pils telpu apsekošanām tika atklāti sikspārņi, kuri, ielidojuši pils telpās, meklēja ziemošanas vietu. Diemžēl daži no sikspārņiem bija ielidojuši starp dubulto logu vērtnēm un savas dzīvnieku specifikas dēļ nespēja tikt laukā. Tādējādi Preiļu parkā tika oficiāli konstatēti sikspārņi, kas iepriekš parka teritorijā netika apzināti.

Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja Sanda Čingule-Vinogradova sazinājās ar Sikspārņu Pētniecības biedrības valdes priekšsēdētāju, LLU asociēto profesoru, sertificēto sikspārņu ekspertu Dr. biol. Gunāru Pētersonu, kurš pēc sarunas un apskatītajām pilī atrasto sikspārņu fotogrāfijām norādīja, ka tie esot Brūnie Garausu sikspārņi (Plecotus auritus).

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tornī gleznu izstāde “Gaismas frekvences”

No 23. aprīļa līdz 26. maijam Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē skatāma gleznu izstāde “Gaismas frekvences”.

Jelgavas reģionālais tūrisma centrs

26. februārī minētais sikspārņu pētnieks Preiļu parku apciemoja klātienē un kopā ar vadītāju izpētīja vecās Borhu pils pagrabus, vēsturisko “Kalpu māju” un pili – vietas, kur varētu mitināties vai ziemot sikspārņi. Ziemā vai arī stipri pazeminoties temperatūrai tie ieslīgst letarģiskā miegā. Parasti sikspārņi ziemo pagrabos un alās, kur samērā liels gaisa mitrums. Ziemošana iespējama arī malkas grēdās, koku dobumos, tuneļos un ēkās. Pēc konstatētajiem sikspārņiem pilī, secināms, ka tie iepriekš, pirms pils rekonstrukcijas darbiem, ir ziemojuši un mitinājušies pils telpās, vecajās dūmvadu šahtās. Un kā ierasts, iepriekšējā rudenī salidojuši pilī, lai pārziemotu.

Sikspārņi parasti mīt vecos parkos, kur ir vēsturiskas ēkas un saglabājušies vecie muižu pagrabi, līdz ar to tas nebija brīnums, ka tika atrasti arī Preiļu parkā.

Sikspārņi ir vienīgie zīdītāju kārtas dzīvnieki, kuri pielāgojušies aktīvai lidošanai. Sikspārņi ir izmēros nelieli dzīvnieki, kuriem kopīga īpašība ir spēja izmantot orientācijai pašu radīto ultraskaņas saucienu atbalsis.

Latvijā līdz šim ir konstatētas 16 sikspārņu sugas. Visi Latvijas sikspārņi ir nelieli vai sīki dzīvnieki, lielākais sasniedz vien prāvas peles izmērus. Visi Latvijas sikspārņi ir aktīvi krēslas stundās un naktī. Tie pārtiek no kukaiņiem, kurus ķer gaisā, vien dažu sugu sikspārņi spēj nolasīt kukaiņus, to kāpurus, kā arī zirnekļus no koku lapām, zariem vai augsnes. Sikspārņi ir ļoti noderīgi dzīvnieki dabā, tie palīdz kontrolēt kukaiņu daudzumu.

Lai gan sikspārņu naksnīgā lidināšanās dažkārt šķiet biedējoša, sikspārņi nekad neuzbrūk. Tie var iekost tikai aizstāvoties. Tāpēc ir jāļauj neparastajam dzīvniekam dzīvot savu dzīvi un to apbrīnot no attāluma.

Sarunās ar sikspārņu pētnieku Gunāru Pētersonu radās ideja vasarā Preiļu parkā noorganizēt sikspārņu iepazīšanās pasākumu, kura laikā varētu uzzināt, kādi ir šie lidojošie zvēriņi, kāpēc tie guļ augšpēdus, kā tos sadzirdēt un saskatīt parkā un citas interesantas lietas par sikspārņiem. Vakara stundās pēc saulrieta kopā ar pētniekiem varētu iziet kopīgā sikspārņu meklēšanā parkā.

Aicinām jūnijā un jūlijā sekot līdzi informācijai Preiļu novada pašvaldības mājas lapā www.preili.lv un sociālā tīkla Facebook Preiļu muižas kompleksa un parka platformā.