Iepazīsti Daugavpils novadu un apskati senos pilskalnus

Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi. Tā bija novada centrālā vieta, kam bija ne tikai militāra un administratīva funkcija, bet arī ekonomiska un kultūras centra nozīme. Pilskalni sastopami arī visās Latvijas kaimiņzemēs, tā ir uzskatāma par visas Ziemeļaustrumeiropas kultūrvēsturisko tradīciju. Ne velti vikingi Baltijas jūras austrumu krasta zemes dēvēja par Garderike ("pilskalnu zeme"). Praktiski visi viduslaiku cietokšņi Baltijā ir celti seno pilskalnu vietā, tāpēc latviešu valodā ar šo vārdu apzīmē gan pakalnus, kuros atradās seno Latvijas iedzīvotāju būvētās koka pilis, gan vēlākos viduslaiku mūra cietokšņus.

Pilskalni ir vizuāli visnozīmīgākais Latvijas arheoloģisko pieminekļu veids, kam ir ne tikai zinātniskās atslēgas nozīme kā arheoloģiskajiem izpētes objektiem, bet arī nozīme kultūrvēsturiskajā ainavā, lokālās identitātes un nacionālās pašapziņas veidošanā, tās attīstībā un stiprināšanā, tūrisma produktu veidošanā. Arī Daugavpils novadā ir saglabājušies vairāki pilskalni, kurus vērts apskatīt.

Naujenes pilskalns, kurš tika apdzīvots jau kopš 8. gadsimta, tiek uzskatīts par Daugavpils dibināšanas vietu. Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Tūlīt pēc pils uzcelšanas to aplenca lietuviešu karaspēks karaļa Troidena vadībā. Ir saglabājušās pils drupas, pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets, bet Naujenes novadpētniecības muzejā – vēstures ekspozīcija. Blakus atrodas Dinaburgas dabas taka un atpūtas vieta “Bruninieku laukums”.

Markovas pilskalns ir viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ierīkots grants paugurā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Slutišķu etnogrāfisko sādžu un dabas parku “Daugavas loki”. Markovas pilskalna apkārtnē ierīkota 1,6 km garā Markovas izziņas taka. Takā ir vairāki apskates objekti: Markovas kapsēta, Markovas pilskalns,  projektētās Daugavpils HES  ūdenskrātuves līmeņa atzīme, Putānu strauts, Putānu strauta akmens u.c. Te sastopamas vairākas aizsargājumu augu sugas, kā, piemēram, meža vizbuļi un atvašu saulrieteņi. Blakus atrodas atpūtas laukums “Latgales sēta” un Slutišķu vecticībnieku sādža. Brīvi pieejama apmeklētājiem katru dienu. Ieejas maksas nav.

Vecračinas pilskalns atrodas Daugavpils novada Naujenes pagastā Daugavas labajā krastā Vecračinas sādžā, 2,5 km uz D no Izvaltas dzelzceļa stacijas. Daļēji nopostīts, ierīkojot plakumā vecticībnieku kapsētu. Senlietas nav atrastas. Iespējams, izmantots vēlajā dzelzs laikmetā. Vecračinas pilskalns ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Maskavas (Maskovskas) pilskalns atrodas 0,5 km no Maskavas pareizticīgo baznīcas Ambeļu virzienā. No pilskalna paveras gleznains skats uz Višķu ezeru.

Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns atrodas Daugavas kreisajā senkrastā pie Daugavpils. Daļēji postīts ar kara laika ierakumiem. Kultūrslānī atrasta tīkla gremde, bezripas trauku lauskas u.c. senlietas. Apdzīvots no 1. g.t. p.m.ē. līdz 1. g.t. m.ē. Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Robežnieku pilskalns. Jaunatklāts pilskalns (1998). Atrodas pie Baltkrievijas robežas. Tas ir vizuāli iespaidīgs un labi saglabājies. Kultūrslānī atrasta švīkātā keramika. Apdzīvots no 1. g.t. p.m.ē. beigām līdz 1. g. t. vidum. Robežnieku pilskalns ar apmetni ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tas ir apmēram 15 m augsts, kokiem neapaudzis paugurs ar plašu, izlīdzinātu plakumu, mākslīgi nostāvinātām nogāzēm un izteiktu pilskalna siluetu. Pilskalns nav nopostīts, lai gan, iespējams, pirms II Pasaules kara ticis aparts. Gan pašā pilskalnā, gan tā pakājē konstatēts kultūrslānis, un, spriežot pēc tajā atrastajām trauku lauskām, pilskalns attiecināms uz pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras un mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša pirmo pusi.

Pilskalns ir saistāms ar Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā plaši izplatīto un senajiem baltiem raksturīgo švīkātās keramikas kultūru, kurai raksturīgi bez podnieka ripas veidoti un ar zāles vīkšķiem apstrādāti trauki.

Zabornajas (Podgurjes) pilskalns atrodas starp Zabornaju un Podgurji. Tautā saukts arī par Napoleona reduti. Lai atvairītu krievu armijas uzbrukumu, 1812. gadā pilskalnā pēc pavēles tikuši uzstādīti franču armijas lielgabali.

Sudmaļu pilskalnu pirmais 1882. gadā reģistrēja A. Bīlenšteins. 1926. gadā pilskalna aprakstu un uzmērījumu publicēja E. Brastiņš. 1968. gadā pilskalna kultūrslāņa rakstura noteikšanai J. Graudoņa vadītā ekspedīcija veica šurfējumus. Gan pašā kalnā, gan tā nogāzēs un terasē konstatēts kultūrslānis. Šurfējumā noskaidrots, ka kultūrslāņa biezums sasniedz 1,8m. Pārrakumos tika attīrīti un atsegti senie pavardi, atrastas bezripas švīkātās un gludās keramikas lauskas, graudberži, akmens kalti un to daļas. Iegūtais arheoloģiskais materiāls liecina, ka senie pilskalna iemītnieki piederējuši pie švīkātās keramikas kultūras – baltiem un apdzīvojuši pilskalnu I gadu tūkstoti p.m.ē. Pilskalna plakums un terase sapostīta ar dziļām Pirmā pasaules kara bedrēm un tranšejām. Tomēr kopējo pilskalna veidolu šie ierakumi nav izmainījuši. 1995. gadā mežā uz dienvidaustrumiem no pilskalna atrasta senās apmetnes vieta.

Sudmaļu pilskalnā ir labiekārtota atpūtas vieta un informatīvais stends.

Plašāka informācija par pilskalniem pieejama mājaslapā www.visitdaugavpils.lv

Avots: Visitdaugavpils.lv

Ceļojumubode - 3547
Pavasara atpūta Baltic Beach Hotel

Pavasara atpūta Baltic Beach Hotel

Nakšņošana Deluxe numurā ar izvēlēto ēdināšanu un SPA programmu 2 personām

EUR 209 | Estravel Latvia

Romantiskā bēgšana - atpūta Jūrmala Hotel

Romantiskā bēgšana - atpūta Jūrmala Hotel

1 nakts Luksus numurā 2 personām, brokastis, vakariņas un romantisks cienasts

EUR 155 | Estravel Latvia