Iepazīsti septiņus aizraujošus Rēzeknes tiltu stāstus

rezekne.lv | 2021.04.17

Rēzeknes upe ir unikāls ūdensceļš, kas savieno divus lielākos Latvijas ezerus un līkločos ir izvijies cauri pilsētas pakalniem, sadalot Rēzekni divās daļās. Lai gan cauri pilsētai tā plūst vien 10 kilometru garumā, tā nes Rēzeknes vārdu cauri visai Latgalei, līdz ietek Lubāna plašajos ūdeņos. Jau no senām dienām cilvēki iemācījušies sadzīvot ar upes untumiem, pārvietojoties no viena krasta uz otru, un katrs no šiem savienojumiem glabā savu stāstu, kas vēsta par Rēzeknes vēsturi un tās iedzīvotājiem. Dodies pastaigā un izzini Rēzeknes tiltu stāstus!

1.      Neredzamais tilts

Raksts turpinās pēc reklāmas

Krēta. Karstais piedāvājums

Lidojums no Rīgas, transfēri un 7 naktis viesnīcā ar izvēlēto ēdināšanas programmu

EUR 269 | Estravel Latvia

Pie bijušās keramikas rūpnīcas pāri upei atrodas gājēju tiltiņš, kurš neparādās nevienā kartē un kurš nezinātājam aiz aizaugušajiem upes krastiem ir gandrīz nemanāms. Šis nelielais tilts savieno Jupatovkas ielas un Zilupes ielas apkārtnes. Un lai arī vieta nešķiet ievērības cienīga, šajā apkaimē atrodama gan sena kapsēta, gan vēsturiskas ēkas, uz vienas no kurām akmenī iegravēts gada skaitlis „1876”.

2.      Jupatovkas tilts

2010.gada  10. septembrī  Rēzeknē tika atklāts jaunizbūvētais Stacijas ielas tilts pāri Rēzeknes upei. Līdz ar to tika atslogota satiksmes kustība pilsētas centrā un iedzīvotājiem, lai nokļūtu no Vipingas rajona uz ziemeļu rajonu un otrādi, vairs nebija nepieciešamības šķērsot pilsētas centru. 2010. gadā atklātais Stacijas tilts ir pirmais Latvijā ar LED apgaismojumu un 550 metrus garā ielas posmā no Jupatovkas ielas līdz Zilupes ielai uzstādīts energoefektīvs ielas apgaismojums ar gaismas emisijas diodēm. Tilts tā krāsojuma dēļ tautā iesaukts arī par „oranžo tiltu”.

3.      Veco dzirnavu tilts

Veco dzirnavu tilta apkārtne ir pilsētnieku iecienīta vieta, un īpaši līdz ar upes promenādes izveidošanu te arvien vairāk var manīt cilvēkus, kas devušies pastaigās. Taču retais zina, ka šī vieta slēpj arī dažādus pilsētas vēstures stāstus. Šajā vietā Leščinsku ģimenei piederēja dzirnavas, kuras uzbūvēja Gustavs Leščinskis. Tās bija vecākās dzirnavas Rēzeknē, kuras tika uzceltas 1858.gadā. 1901. gadā tajās tika iebūvēta pirmā Latgalē ūdens turbīna.

  Gustava brālim Edmundam, savukārt, piederēja Jupatovkas dzirnavas. Pēc Gustava Leščinska nāves dzirnavas un pārējo īpašumu mantoja meita Helēna, kas vēlāk apprecējās ar 9. Rēzeknes kājnieku pulka kapteini Romu Nikolaju Jaskovski. 20. gs 20. gadu beigās virs dzirnavu aizsprosta tika izveidots koka tilts. Tilts  tika pabeigts 1927. gadā, tā garums 19, 8 m. Jaskovsku ģimeni 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja uz Krasnojarskas apgabalu.

Vecos laikrakstos varam lasīt, ka 1941. gadā tika saspridzināti visi lielākie tilti pilsētā un Leščinska tilts kādu laiku palika vienīgais, kas bija lietošanas kārtībā. Taču intensīvai satiksmei tas bija neērts un atradās tālu no pilsētas centra.

Diemžēl šobrīd no pašām dzirnavām nekas pāri nav palicis, tikai pamatīgi akmens pamati un saglabājušies bruģēto ielu fragmenti vēsta, ka šeit reiz bijis vecais tilts.

4.      Dārzu ielas tilts

Dārzu ielas tilts izsenis savienojis pilsētas labo un kreiso krastu, kalpojot par pilsētas vecās un jaunās daļas vienojošs mezglu. 20. gs. sākuma fotogrāfijās redzams koka tilts. 20. gs. 30. gadu sākumā upes nestais ledus to izjaucis, tāpēc ticis būvēts jauns koka tilts. Periodikā atrodamas ziņas, ka šī ledus iešana bijsui tik iespaidīga, ka iznestā koka tilta ledus aiznesa daudzus žogus, dažas piebūves, nolauza telefona stabus, elektrības vadu stabus un pārpludināja elektrisko staciju. Kara laikā atjaunotais tilts ticis sabombardēts un vēlreiz atjaunots. Savukārt 1960. gados atklātā Dārzu tilta būvniecība ritējusi tik lēni, ka humoristiski izteicieni par Rēzeknes upi un Dārzu ielas tiltu izskanēja pat Padomju Savienības satīriskajā žurnālā „Krokodīls”.

5.      Atbrīvošanas alejas tilts

Ielūkojoties senās fotogrāfijās, 20. gs. sākumā Atbrīvošanas alejas tilta vietā redzams koka tilts ar nosaukumiem „Šosejas tilts” (1906), „Lielais tilts” (1916). 1927. gadā tika atklāts jauns betona tilts ar lokveida konstrukciju, un, kā atminas vecākie rēzeknieši, pārgalvīgi motociklisti braukuši pa tā lokiem. Skaistais loku tilts 1941. gadā tika uzspridzināts. Pēckara gados tas atjaunots. Savukārt esošais tilta rekonstrukcija sākās 2011. gadā un 2013. gadā tika pilnībā pabeigta, kad tilta margu tukšās vietas aizpildīja bareljefi ar gadskaitļiem un Rēzeknes pilsētas vēsturiskajiem nosaukumiem.

6.      Tilts, kura vairs nav

No Festivāla parka, lūkojoties pāri pļavām un Rēzeknes upes krastiem rietumu virzienā, iztālēm pamanāma pilsētas siltumtrase. Vēl nesen te bija tiltiņš, kuru diendienā šķērsoja daudzi rēzeknieši. Virs tā esošo siltumtrasi nepārtraukti bojāja, tāpēc tiltiņš tika noņemts. Aptuveni šajā vietā 1938. gadā izbūvēts jauns pagaidu tilts pār Rēzeknes upi Baznīcas ielas galā. Kā tolaik rakstīja presē, tas būvēts vietējā garnizona karavīru pārvadāšanai no vienas pilsētas daļas uz otru. 50 metru garā tilta celšanā materiāli palīdzēja pilsētas valde, bet ar darbaspēku – Rēzeknes kājnieku pulks, tāpēc atklājot tilts tika nosaukts par „Sadraudzības un vienotu siržu tiltu”.

7.      Unikālais dzelzceļa tilts

Viens no tiltiem Rēzeknes pilsētas teritorijā, kas celts pāri Rēzeknes upei un Viļānu ielai, un kas līdz mūsdienām saglabājis savu vēsturisko veidolu. Tas celts 1899. gadā izmantojot metāla konstrukcijas pēc inženiera Staņislava Kerbedza projekta. Interesanti, ka S. Kerbezs bija arī Lūznavas muižas īpašnieks, kurš, liekot lietā savas zināšanas, muižas projektu izstrādāja pats. Tiltam ir arkveida laiduma konstrukcija ar režģotiem metāla elementiem un augšējo brauktuvi. Pats arkas izliekums ir nevis virs laiduma, kā tas ir lielākajai daļai tiltu, bet zem tā, kas to padara par unikālu objektu reģionā kontekstā. 1944. gadā tilts tika saspridzināts, taču drīz vien atjaunots – 1947. gadā. 

Apkopoja: Rēzeknes Tūrisma attīstības centrs sadarbībā ar Rēzeknes Centrālo bibliotēku