Tradicionālo amatu dzīve mūsdienās

Jānis Pēteris Bērziņš | 2021.01.28

Straujajā ikdienas dzīves ritmā, kādu atnesis 21. gadsimts, daudzviet pasaulē joprojām tiek godātas, koptas un uzturētas dzīvas tradicionālās amatniecības prasmes. Mūsdienās tās nozīmē ne tikai dažādu amatnieku darbu, bet arī iespēju visām paaudzēm iepazīt tautas vēsturi, kultūras mantojumu un dzīves ritējumu dažādos laika posmos. Tradicionālā amatniecība vieno mūs cauri gadsimtiem, ļauj mums ceļot laikā un pāri valstu robežām. Tas ir arī lielisks veids, kā ārvalstu viesi var iepazīt Latviju, jo mūsu talantīgo amatnieku darbos ir ielikta daļa mūsu valsts, vērtības, kultūra un vēsture.

Latgales zīmols - keramika

Raksts turpinās pēc reklāmas

Kāzu ceremoniju vietas Skrīveros

Ieskaties un uzzini par četrām skaistām, mazliet neparastām laulību ceremoniju vietām Skrīveros. Neviens viesis nepaliks vienaldzīgs un kāzu foto būs izcili!

Aizkraukles novada TIC

Domājot par tradicionālo amatniecību Latgalē, daudziem no mums vispirms nāk prātā keramiķu darbi. Podniecība jeb keramika ir viena no spilgtākajām novada vizītkartēm. Ar māla svečturiem, svilpauniekiem, krūzēm, šķīvjiem un citiem darinājumiem Latgales amatnieki pratuši šo tradīciju nosargāt un kopt arī mūsdienās, radot daudzos cilvēkos vēlmi ne tikai aplūkot un iegādāties keramikas izstrādājumus, bet arī pašiem iemēģināt roku un radīt kaut nelielu trauku vai dekoru.

Īsts sava amata meistars, kurš darina traukus darbnīcā Krāslavā, ir Valdis Pauliņš. Par to, kā tradicionālais amats dzīvo mūsdienās, Valdis saka: “Ja dara to, kas patiešām patīk, iespējams aizraut arī citus. Arī mūsdienu jauniešus var ieinteresēt un “atraut” no datoru ekrāniem. Patiesībā arī podnieka darbā var palīdzēt mūsdienu tehnoloģijas – ar sociālo tīklu starpniecību veiksmīgi popularizējam šo arodu, bet cita veida tehnoloģijas un risinājumi palīdz darbiem ātrāk aizceļot pie klientiem.”

Klūgu pinumu raksti

Latgales reģiona vēsturi un kultūru bagātina arī klūgu pinēji, kuru īpašās pīšanas tehnikas un rakstainie salikumi rada māksliniecisko vērtību. No klūgām tiek veidoti dažādi mājsaimniecības priekšmeti, rotaslietas un pat mēbeles. Mūsdienās šādi risinājumi iekštelpu interjeros sastopami aizvien biežāk, ne tikai lauku reģionos, bet arī pilsētās, jo cilvēki aizvien vairāk novērtē dabiskus un ekoloģiskus materiālus.

Klūgu pinēji stāsta, ka sapīt klūgu groziņu nav sarežģīti un pieredzējušam meistaram tas var aizņemt vien pāris stundas. Līdzīgi kā ar podniecību, arī klūgu pīšana saista interesentus, kuri dažādos gadatirgos un amatnieku darbnīcās labprāt iemēģina roku šajā arodā.

“Grozu pīšana ir process, kas jau tūkstošiem gadu tiek darīts ar rokām, un tā tas notiek arī mūsdienās. Ja kokgriešanā šobrīd ir pieejamas dažādas frēzes un programmas, ar kuru palīdzību smalkus ornamentus var veidot robots, tad klūgu pinumus joprojām visu dara cilvēks. Protams, arī šajā arodā tehnoloģiju ietekme ir klātesoša, piemēram, es vairs nepiedalos amatnieku tirdziņos, bet izmantoju interneta veikalus, ar kuru starpniecību darinājumi nonāk pie klientiem. Tie pārsvarā ceļo uz ASV, Austrāliju, Jaunzēlandi, kā arī virkni Eiropas valstu,” stāsta klūgu pinējs no Vārkavas novada Juris Gavars.

Austo brunču un segu krāšņums

Latgalei tik ļoti zīmīgie raksti ne tikai iepinas klūgu darinājumos vai gozējas keramikas trauku sānos – tos prasmīgās audējas iedzīvina arī jostās, brunčos, deķos, segās un grīdceliņos. Stellēm klabot, top skalu, dreļļu un svītrainās segas, starp kurām nav divu vienādu. “Skalu deķi” ir viens no segu veidiem, kāds ir tikai un vienīgi Latgalē, ne velti Krāslavas novada audēju veikums atzīts par Latvijas raksturīgāko segu, bet Viļakas novadā tapis projekts “100dečiLatvijai”.

“Mūsdienās, kā viens no latviskuma simboliem, ir atdzimis tautastērps, tāpēc cilvēkiem ir interese par austām jostām, brunčiem, villainēm un citām tērpa detaļām. Protams, tas nav ikdienas apģērbs, tomēr lielos godos arī mūsdienu cilvēki mēdz dod priekšroku tautastērpam vai stilizētām tā detaļām. Nereti vecvecāki pasūta tos kā dāvanu mazbērniem. Interese ir ne tikai par Izvaltas, bet, protams, arī par citu apkaimju tautastērpiem,” stāsta kādreizējā Izvaltas aušanas pulciņas vadītāja Valentīna Onzule.

Ar projekta Nr.ENI-LLB-1-016 BELLA CULTURE atbalstu Ludzas amatnieku centra meistari radījuši desmit dažādus tautastērpus – no arheoloģiskajiem līdz etnogrāfiskajiem, tostarp arī ziemas tērpus. “Kolekcijā šobrīd ir gan ikdienas, gan goda tērpi, kā arī karavīra tērps. Etnogrāfiskos tērpus veidojām no zīmējumiem, grāmatām, kā arī atjaunojot audēju ģimenē saglabātu nelielu brunču fragmentu. Sieviešu un vīriešu Ludzas apriņķa tērpi nonākuši arī pie gidiem, lai, viesojoties mūsu novadā, ikvienam būtu iespēja redzēt šos tērpus,” stāsta Ludzas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Kondrāte.

Musturotas segas, rakstaini cimdi, klūgu pinumi, metālkalumi, kokgriezumi, košā un svēpētā keramika, svilpaunieki, žuburainie māla svečturi, tautas tērpi un daudzi citi tradicionālo amatu darinājumi liek izbrīnā ieplesties arī mūsdienu cilvēku acīm, kas redzējušas daudz un dažādus brīnumus. Tehnoloģijas attīstās un pasaule mainās, aizvien vienkāršāk ļaujot savām acīm redzēt ikvienu lietu vai vietu, kas iešaujas prātā, tomēr, tajā pašā laikā aizvien vairāk tiecamies baudīt gadsimtu griežos pārbaudītās un stabilās vērtības. Un tieši tādas mums sniedz Latgales tradicionālo amatu meistari. Viņu darinājumi ir krāšņi un pārsteidzoši, taču vienlaikus tik pazīstami, dabiski un tuvi.

Šīs publikācijas sagatavošanu un izvietošanu plašsaziņas līdzekļos finansē Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.-2020. gadam projekta Nr. ENI-LLB-1-016 “Kulinārā mantojuma un tradicionālo amatniecības prasmju saglabāšana un popularizēšana” (BELLA CULTURE) ietvaros. Kopējās projekta izmaksas ir 792 657,69 EUR, ES atbalsts (90%) - 713 391,92 EUR. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Krāslavas novada dome un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.