11. augusts vesturē: Čadā svin Neatkarības dienu

Pateicoties lielajam attālumam no jūras un tuksneša klimatam, šo valsti bieži sauc par Āfrikas "mirušo sirdi". Valsts ziemeļos atrodas Tibesti kalni, kas ir lielākā kalnu grēda Sahāras tuksnesī. Čada ir bijusī Francijas Ekvatoriālās Āfrikas Federācijas sastāvdaļa. Ar 1 284 000 kvadrātkilometru lielu platību Čada ir 21. lielākā valsts pasaulē. 

Raksts turpinās pēc reklāmas

TŪRISMA TRIATLONS VIŠĶOS 12.MAIJĀ

Šī gada 12. maijā visi tiek laipni aicināti piedalīties ikgadējā Tūrisma triatlonā, kurš šogad pirmo reizi norisināsies Višķos.

TAKA

Reģionu, kas mūsdienās pazīstams kā Čada, kādreiz apdzīvoja politiski nesaistītas iedzīvotāju grupas un ciltis. Šajā teritorijā mūsdienās ir atrasti ļoti senas izcelsmes humanoīdu galvaskausi un alu zīmējumi. No 1883. līdz 1893. gadam lielā un spēcīgā Kanem-Bornu Impērija Rabiha al-Zubaira vadībā pakļāva reģiona relatīvi vājās vietējās senās karalistes un pakļāva tās. Jau kopš viduslaikiem Čada atradās starp trans-Sahāras tirdzniecības ceļiem un Austrumu-Rietumu migrācijas ceļiem.

1900. gadā pēc Kuserī kaujas, kad Francija sakāva al-Zubaira karaspēku, Čada kļuva par Francijas koloniju. 1913. gadā beidzās Čadas kolonizācija un tā kļuva par Francijas Ekvatoriālās Āfrikas Federācijas sastāvdaļu. Francija lielākoties izmantoja savām vajadzībām valsts dienvidus, kuros galvenokārt dzīvoja animisma piekritēji, kur veicināja kokvilnas ražošanu un ieviesa kristīgo ticību. Valsts ziemeļos, kurus apdzīvoja musulmaņi, koloniālais režīms pārvaldē iekļāva arī vietējos vadoņus. 1946. gadā Francija pasludināja Čadu par savu Aizjūras teritoriju un iekļāva tās pārstāvi savā Nacionālajā Asamblejā.

Pēc Otrā pasaules kara, kad sākās dekolonizācijas process, cīņu par neatkarību vadīja valsts dienvidus pārstāvošā Čadas Progresīvā Partija, kuras līderis Fransē Tombalbaije kļuva par pirmo valsts prezidentu. Valsts neatkarība tika pasludināta 1960. gada 11. augustā.