4. jūnijs vēsturē: Kazahstānā pieņem pašreizējo karogu un ģerboni

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Peteris Bērziņš | 2025.06.04

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, bet neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos. Austrumos Kazahstāna sniedzas līdz Altajam. Valsts robežojas ar Krievijas Federāciju, Ķīnu, kā arī Centrālāzijas valstīm Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu. Daļa Kazahstānas rietumu robežas stiepjas arī gar Kaspijas jūras austrumu piekrasti.

1991. gada 16. decembrī Kazahstāna pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tādēļ likumsakarīgi, ka pus gadu vēlāk - 1992. gada 4. jūnijā - Kazahstānā pieņēma pašreizējo karogu un ģerboni.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Valmieras novada tūrisma akcija

No 1. jūnija aicinām visus piedzīvojumu medniekus piedalīties tradicionālajā Valmieras novada tūrisma akcijā “Dārgumu medības”!

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Kazahstānas Republikas valsts ģerbonim ir apaļa forma un tajā dominē zilā un zelta krāsas. Vidū attēlots - kazahu jurtas jumts. Šaniraks simbolizē gan bagāto mantojumu, gan cerīgo nākotni. Pa labi un kreisi uz ģerboņa ir divi spārnoti zirgi Tulpari. Apakšējā ģerboņa daļā ir valsts nosaukums kazahu valodā: ҚA3AҚCTAH. Ģerboņa autori ir arhitekti Žandarbeks Melibekovs (Жандарбек Мәлiбеков) un Šotamans Velihans (Шот-Аман Уәлихан).

Esošais Kazahstānas karogs tika pieņemts, aizvietojot Kazahijas PSR karogu. Karogs sastāv no debeszila fona ar stepes ērgli zem zelta saules ar 32 stariem centrā un kreisajā malā esošu tīklveida rakstu. Tīklojums attēlo vecā hanāta mākslu un kultūru, kā arī pašus kazahus. Gaiši zilais fons apzīmē dažādos tjurkus kas veido šodienas valsts iedzīvotāju sastāvu, ieskaitot tatārus, mongoļus, uigurus un citus. Šiem ļaudīm zilai krāsai ir reliģiska nozīme, kas attēlo debesu dievu Gök-Tanry - "plašo debess zilgmi". Modernāka interpretācija ir Kazahstānas plašo debesu apzīmējums un brīvība.

Zelta ērglis tiek saistīts ar Čingizhana impēriju, kurš valdīja pār Kazahstānu ar zilu karogu ar šādu ērgli, atgādinot mūsdienu kazahiem par lepno vēsturi.

Kazahstāna ir 9. lielākā valsts pasaulē ar platību 2,7 miljoni kvadrātkilometru un lielākā valsts pasaulē bez jūras robežas. Robežu kopgarums ir 6846 kilometri ar Krieviju, 2203 kilometri ar Uzbekistānu, 1533 kilometri ar Ķīnu, 1051 kilometrs ar Kirgizstānu un 379 kilometri ar Turkmenistānu. Lielākās pilsētas ir Nursultana (līdz 2019. gadam - Astana), Almati, Karaghandi, Šimkenta, Atirau un Ustjkamenogorska.