21. maijs vēsturē: Portugāļu jūrasbraucējs Žoau da Nova atklāj Svētās Helēnas salu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.05.21

Svētās Helēnas Sala ir vulkāniskas izcelsmes sala Atlantijas okeāna dienvidos. Britu Svētās Helēnas salas aizjūras teritorija papildus sastāv no Debesbraukšanas salas, Tristana da Kuņjas salām un Gofa salas.

Pašas salas platība ir 122 km2 un tā ir viena no visizolētākajām vietām pasaulē. Tuvākais kontinents ir vairāk nekā 2000 kilometru attālumā. Teritorijas politiskā vadītāja ir Elizabete II, kuru uz salas pārstāv ģenerālgubernators. Salai ir vienkameras parlaments ar 15 deputātiem, 12 no kuriem tiek ievēlēti.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pastaigas vecpilsētā gida pavadībā

Katru sestdienu un svētdienu plkst. 12.00, gids ar zaļi sarkano Liepājas karodziņu rokās gaidīs pie koncertzāles “Lielais dzintars”.

Liepājas reģiona TIB

Svētās Helēnas sala ir slavena ar to, ka uz to 1815. gadā tika izraidīts Napoleons I, kurš tur arī mira 1821. gadā. Mājas, kurās dzīvoja Napoleons, kā arī ieleja, kurā viņš bija apglabāts, ir franču teritorija.

Salu 1502. gada 21. maijā atklāja spāņu jūrasbraucējs Portugāles dienestā Huans de Nova un nosauca to Konstantinopoles Svētās Helēnas vārdā. Portugāļi uz salas uzcēla pāris mājas un mazu baznīciņu. No 1645. līdz 1651. gadam uz salas apmetās holandieši, bet pēc tam tā kļuva par Britu Austrumindijas Kompānijas īpašumu. Briti salu izmantoja kā piestātni garajā ceļā uz Indiju. Tika nodibināta pastāvīga apmetne, kuru nosauca par Džeimstaunu, par godu Anglijas karalim Džeimsam II.

1815. gada oktobrī salā ieradās Napoleons I. Šajā laikā salā tika izvietots lielāks britu garnizons un briti savā kontrolē pārņēma divas tuvumā esošas salas, lai nepieļautu iespējamos franču mēģinājumus atbrīvot gāzto imperatoru.

Būru kara laikā (1899-1902) uz salas tika izmitināti apmēram 5000 būru karagūstekņi.

Salas ekonomika ir ļoti vāja un tā saņem ievērojamu atbalstu no Lielbritānijas. Lielu daļu salas ienākumu veido filatēlijas marku pārdošana.