1. aprīlis vēsturē: Smieklu un joku diena! Vai zini, kā tā radusies?

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.04.01

1. aprīlis dažādās pasaules valstīs tiek atzīmēts kā joka diena, kad ar asprātīgiem un ne tik asprātīgiem jokiem tiek izjokoti ģimenes locekļi, draugi, radi, klases biedri, kolēģi. Bet vai zini pirmā aprīļa rašanās cēloni?

Aprīļa joku diena jeb dažreiz tā dēvētā muļķu diena ir viena no bezrūpīgākajām dienām gadā. Šīs dienas pirmsākumi ir apšaubāmi.

---

Raksts turpinās pēc reklāmas

Senās kultūras, tajā skaitā romieši un hinduisti, Jaunā gada dienu svinēja marta beigās/aprīļa sākumā. Viduslaiku Eiropā gada sākums tika pasludināts un svinēts 25. martā. Taču 1582.gadā pāvest Gregorijs XIII pasūtīja jauno kalendāru (Gregorija kalendārs), aizstājot veco – Juliāna kalendāru. Gregorija kalendārs aicināja Jaungada dienu svinēt 1.janvārī. Tajā pašā gadā, Francija pievienojās Gregorija kalendāra aicinājumam. Saskaņā populārāko skaidrojumu, daudzi cilvēki vai nu atteicās pieņemt jauno Jaungada atzīmēšanas dienu, vai nezināja par to, tāpēc Jaungada dienu turpināja svinēt 1.aprīlī. Jaunā kalendāra lietotāji sāka jokot par šiem veco tradīciju piekritējiem. Galu galā jokdaru prakse izplatījās visā Eiropā.

Cita versija joku dienu vēsturiski attālina līdz pat Bizantijas laikiem. Ir saglabājušās liecības, ka āksts vārdā Kugels reiz paziņojis imperatoram Konstantīnam – viņš varētu valsti vadīt daudz labāk. Uzjautrināts, nevis noskaities, imperators pasludinājis, ka vienu dienu gadā valdīs āksti, un tā dēvējama par Āksta jeb Joku dienu. Šo versiju izvirzījis Bostonas universitātes vēstures profesors Džozefs Boskins, rakstu pēc viņa sniegtajām ziņām sagatavoja aģentūra Associated Press, un tikai pāris dienas vēlāk attapās, ka paši kļuvuši par 1. aprīļa joka upuriem…

Vērts piezīmēt, ka daudzām tautām ap 1. aprīli notiek kāds festivāls, kurš saistīts ar jokiem un izjokošanu. Romiešiem 25. martā bija Hilaria, svētki, kuros ikviens drīkstēja pārģērbties, kā vien tīk, hindusistu kalendārā ierakstīts Holi, kura laikā ļaudis viens otru apmētā ar krāsām, bet ebreju kalendārā – Purim svētki, kuros tiek svinēta izglābšanās no plāna, kas paredzēja ebreju tautas iznīcināšanu Persijas impērijā.

Interesanti fakti par smiekliem:

•    Pieaugušie smejas vidēji 15 reižu dienā, bērni – pat līdz 400 reizēm;

•    Sievietes smejas vairāk nekā vīrieši;

•    Smiešanās palīdz zaudēt svaru;

•    Smiešanās laikā veidojas prieka jeb laimes hormons;

•    Smiekli ne tikai nostiprina imūnsistēmu, bet ir lielisks antistresa līdzeklis;

•    Smiekli veicina vielmaiņu un holesterīna noārdīšanos organismā.