3. februāris vēsturē: Pirmo reizi eksperimentāli tiek pierādīts, ka Zeme griežas ap savu asi

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.02.03

1851. gada 3. februārī franču fiziķis Žans Bernārs Leons Fuko Parīzes Zinātņu akadēmijai pirmo reizi eksperimentāli pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, izmantojot īpašu svārstu, kurš tika dēvēts par "Fuko svārstu".

1851. gada februārī Parīzes Observatorijā notika pirmais publiskais Fuko svārsta eksperiments. Pāris nedēļas vēlāk notika slavenā svārsta demonstrācija Parīzes Panteonā. Šajā eksperimentā Fuko izmantoja 28 kilogramus smagu ar misiņu pārklātu svina lodi, kas tika iekārta 67 metrus garā vadā, kas savukārt tika piestiprināts pie ēkas kupola.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sala ar unikālu skaistumu!

Korfu pludmales ir vienas no labākajām un tīrākajām, aptuveni 30 no tām piešķirts Zilais karogs.

EUR 469.00 | Latvia Tours

Svārsta kustības plakne griezās pulksteņrādītāja virzienā ar ātrumu 11° stundā, veicot pilnu apli 32,7 stundās. Panteonā izmantotā lode 1855. gadā tika pārvietota uz Parīzes Mākslas konservatoriju. 1902. gadā svārsts īslaicīgi tika atkārtoti uzstādīts Panteonā par godu eksperimenta 50. gadadienai.

Deviņdesmitajos gados, Konservatorijas muzeja rekonstrukcijas laikā svārsts tika īslaicīgi izstādīts Panteonā, bet vēlāk tika nogādāts atpakaļ muzejā. Kopš 1995. gada eksperiments muzejā tika rādīts ar oriģinālās lodes atdarinājumu. 2010. gada 6. aprīlī vads, kas turēja lodi, pārtrūka, nodarot kaitējumu svārstam un muzeja marmora grīdai.

Mūsdienās Fuko svārsti ir uzstādīti vairākās universitātēs un zinātnes muzejos. Eksperimenta gaitā smaga lode tiek iekārta vadā (visbiežāk 12 - 30 metrus garā), kas piestiprināts lielā augstumā. Zem lodes atrodas virsma, uz kuras ir atzīmēti leņķi. Nereti eksperimenta veikšanai ik pēc noteiktas distances apkārt virsmai tiek novietoti priekšmeti, kuri, svārstam sasniedzot noteikto leņķi, tiek nogāzti.