31. janvāris vēsturē: Nauru svin neatkarības dienu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.01.31

Nauru, oficiāli Nauru Republika, ir salu valsts Mikronēzijā, Klusajā okeānā, un atrodas 59 kilometrus uz dienvidiem no ekvatora. Tuvākie kaimiņi atrodas 300 kilometrus uz austrumiem esošajā Banabas salā, Kiribati Republikā.

Nauru ir pasaulē mazākā salu valsts (tās platība ir 21 km²), mazākā neatkarīgā republika un pasaulē vienīgā republika bez oficiālas galvaspilsētas. Nauru ir arī vismazāk apdzīvotā ANO dalībvalsts.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sienu gleznojumi Liepājā

Dodies Liepājas ielās un atklāj lielformāta mākslas darbus, kas grezno Liepājas ēku fasādes, gan pilsētas centrā, gan Karostas fortos!

Liepājas reģiona TIB

Sākotnēji Nauru apdzīvoja tikai polinēziešu un mikronēziešu tautas. 19. gadsimta beigās Vācijas impērija to anektēja un izveidoja par savu koloniju, bet pēc Pirmā pasaules kara tā kļuva par Austrālijas, Jaunzēlandes un Apvienotās Karalistes kopmandātteritoriju. 2. pasaules kara laikā Nauru okupēja Japānas impērija, bet pēc kara tā atkal nokļuva iepriekš minēto valstu aizbildniecībā. Nauru neatkarību ieguva tikai 1968. gadā.

Nauru prezidents ir Barons Vaka, kas vada 19 locekļu vienpalātas parlamentu. Valsts ir ANO, Nāciju Sadraudzības, Āzijas attīstības bankas un Klusā okeāna salu foruma dalībniece. Nesen Nauru kļuva par valsts starptautiskās atjaunojamo energoresursu aģentūras locekli . 

Sākotnēji Nauru apdzīvoja polinēziešu un mikronēziešu tautas apmēram pirms 3000 gadiem.

Britu jūras kapteinis Džons Ferns, vaļu mednieks, kļuva par pirmo rietumnieku, kurš apmeklēja Nauru 1798. gadā. No 1830. gada nauruiešiem bijusi saskare ar eiropiešiem no vaļu medību kuģiem un tirgotājiem, kuri papildināja savus krājumus Nauru salā.

1888. gadā Vācijas impērija to anektēja un izveidoja par savu koloniju. Vācu ierašanās beidza pilsoņu karu. Karaļi kļuva par salas valdniekiem. Kristiešu misionāri no Gilberta salas ieradās Nauru 1888. gadā.

1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, Nauru ieņēma Austrālijas karaspēks. Austrālija, Jaunzēlande un Apvienotā Karaliste parakstīja Nauru salu vienošanos 1919. gadā, radot Britu fosfāta komisiju (BFK), kas pārņēma tiesības uz fosfāta ieguvēm Nauru salā.

1923. gadā Tautu Savienība deva Austrālijai oficiālas pilnvaras pār Nauru kopā ar Apvienoto Karalisti un Jaunzēlandi.

1942. gada 25. augustā Japāņu karaspēks okupēja Nauru. Japāna uzcēla lidlauku, kas pirmo reizi tika bombardēts 1943. gada 25. martā, lai novērstu pārtikas piegādi Nauru. Japāņi deportēja 1200 nauruiešus un padarīja tos par strādniekiem uz Hukas salas. 1945. gada 13. septembrī Amerikāņi Nauru beidzot atbrīvoja, kad japāņu komandieris Hisayaki Soeda padevās Austrālijas karaspēkam.[

Tika veikti pasākumi, lai atgrieztu no Huka salas 737 nauruiešus, kas izdzīvoja japāņu gūstu. Viņi atgriezās Nauru uz BPC kuģa Trienza klāja 1946. gada janvārī.1947. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija deva Austrālijai, Jaunzēlandei un Apvienotajai Karalistei pilnvaras pār Nauru.

Austrālijai, Jaunzēlandei un Apvienotajai Karalistei pilnvaras beidzās 1966. gada janvārī un pēc divu gadu konstitucionālas konvencijas Nauru kļuva neatkarīga 1968. gada 31. janvārī.