21. janvāris vēsturē: Albānija tiek pasludināta par republiku

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.01.21

Albānija, oficiāli Albānijas Republika, ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. Rietumos to apskalo Adrijas jūra, bet dienvidrietumos - Jonijas jūra. Valsts ziemeļos robežojas ar Melnkalni, ziemeļrietumos - ar Kosovu, austrumos - ar Maķedonijas Republiku, bet dienvidos - ar Grieķiju.

Albānijas platība ir 28 748 kvadrātkilometri un to ietekmē kontinentālais klimats. Lielākā daļa no Albānijas teritorijas jeb 70% sedz kalnaini apvidi, kuri ir nelīdzeni un grūti sasniedzami. Albānija ar 3,02 miljoniem iedzīvotāju ir simtu trīsdesmit devītā lielākā valsts pasaulē. Albānija ir parlamentāra republika, kas sastāv no divpadsmit apgabaliem. Valsts tika pasludināta par republiku 1925. gada 21. janvārī.

Albānija, tulkojumā no albāņu valodas, nozīmē "Ērgļu zeme". Dzīve šajā Eiropas daļā nemaz nelīdzinās ierastajai eiropiešu dzīvei, kad visi kaut kur steidzas un mūžīgi ir darbībā – albāņi dzīvo lēni, mierīgi un neuztraucas par mazāk būtiskiem dzīves sīkumiem. Šī ir valsts, kurā valda vienkāršība un savi noteikumi, kā padarīt dzīvi sev tīkamu. Albānija neseko nekādiem noteiktiem principiem – cauri laikiem viņi dzīvo un nesūdzas par to, kas viņiem dots. Albānija ar savu raibo pagātni, ar neskarto dabu - klinšainajām nogāzēm, kas citviet sniedzas pat līdz pludmalei, tirkīza zilo jūru, ezeriem, upēm un mežiem, ikvienu spēj aizraut neaizmirstamā piedzīvojumā.

Vietējo iedzīvotāju viesmīlība, sirsnība veido šīs valsts dienvidniecisko šarmu. Sirmie albāņi ir tik lepni par savu valsti un tās senajām tradīcijām, ka pat ikdienā mēdz staigāt tautas tērpos. Albāņu valoda ir unikāla – līdzīgu tai neatrast nevienā citā valstī, jo šeit nevar dzirdēt citām valodām līdzīgus vārdus.

Albānijas galvaspilsēta Tirāna ir lielākā pilsēta Albānijā un par valsts galvaspilsētu kļuva 1920. gadā. Pilsēta ir ļoti koša un kontrastaina, jo dzīvojamās mājas ir gandrīz katra savā krāsā, kas piešķir pilsētai krāšņumu. Galvenās kultūras un mākslas institūcijas Tirānā ir Nacionālais teātris, operas un baleta teātris, valsts mākslas galerija "Galeria Kombëtare e Arteve". Ievērības cienīgs ir "Skanderbeg" laukums. Šajā plašajā Tirānas skvērā ir jūtamas 20. gadsimta Albānijas vēstures iezīmes, kā nekur citur valstī. Vienā skvēra pusē atrodas diktatora Musolīnī celtā nacistu valdības ēka, bet aiz tās – bijušās komunistiskās Albānijas slepenpolicijas ēka. Par godu slavenajam karavadonim un Albānijas simbolam "Skanderbegam" ēku priekšā uzbūvēta statuja, un otrā laukuma malā atrodas Nacionālais muzejs. Tas atvērts 1981. gadā un ir lielākais muzejs visā Albānijā, aizņemot 27000 kvadrātmetrus teritorijas. Muzeja teritorijā var apskatīt viduslaiku paviljonu, neatkarības paviljonu, komunistiskā terora paviljonu, Mātes Terēzes paviljonu un citus. Tālākajā laukuma nostūrī atrodas neliela mošeja - viena no nedaudzajām reliģiskajām ēkām, kas saglabājusies no revolūcijas laikiem. Tirānā nav vecpilsēta, taču īpašu to padara interesanto formu un košajās krāsās - dzeltenā, oranžā un salātzaļā - krāsotās ēkas.

Aktīvās atpūtas un dabas cienītājiem noteikti patiks Albānijas nacionālie parki. "Shtam Pass" nacionālais parka platība ir 2000 hektāri. Parkā atrodas avots "Karalienes māte", kurā var iegūt tīru, vēsu, pat dziedniecisku ūdeni. "Dajti" nacionālais parks atrodas valsts galvaspilsētas reģionā un tajā atrodas lielisks skata punkts – dēvēts arī par "Tirānas dabas balkonu", no kura paveras lielisks skats un neskarto, kalnaino Albānijas dabu. "Butrini" nacionālais parks atrodas 25 kilometrus no tūristu pilsētas Sarandas - tajā ir vēsturiskas, arheoloģiskas un zinātniskas vērtības. Lieliska vieta ekotūrisma piekritējiem.

Gluži tāpat kā Ēģiptes piramīdas – Albāniju visneiedomājamākajās vietās rotā betona bunkuri. Tie tika sabūvēti ar mērķi pasargāt un nodrošināt patvērumu valsts iedzīvotājiem draudu gadījumā , laikā, kad valstī valdīja sociālisms. Kopumā Albānijā ir vairāk kā 700 000 šādu patvertņu – viens bunkurs paredzēts, lai tajā patvertos 4 cilvēki.

Katram Albānijas reģionam ir savi raksturīgie nacionālie ēdieni. pamatā ēdienu gatavošanā tiek izmantoti dažādi Vidusjūras augi kā baziliks, rozmarīns, raudene. Olīveļļa ir galvenā sastāvdaļa jebkuram ēdienam.