Vairāk nekā puse sociālo tīklu lietotāju informē zagļus par došanos ceļojumā

Dace Vesterdāla | 2019.10.18

If Apdrošināšana veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 57% no visiem Latvijas sociālo tīklu lietotājiem publicē savu ceļojumu fotogrāfijas. 40% bildes sociālajos tīklos publicē vēl pirms atgriešanās mājās, tā par savu prombūtni, iespējams, informējot arī mājokļu zagļus. If Apdrošināšana aicina būt piesardzīgiem un neapdomīgi nepublicēt internetā arī informāciju par lieliem pirkumiem, mājokli un auto.

"Ja sociālajos tīklos nav uzstādīta privātuma aizsardzība, informācijai par jūsu ikdienu var sekot līdzi ikviens, tai skaitā arī iespējamie zagļi. Jāuzmanās arī no nepazīstamu cilvēku uzaicinājumiem draudzēties, jo, kā zināms, aiz profila bildes var slēpties jebkurš," stāsta If Apdrošināšanas ceļojumu apdrošināšanas produkta vadītājs Endijs Melecis.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Glika dienas Alūksnē

Godinot Bībeles tulkotāju Ernstu Gliku 370. gadskārtā un svinot Bībeles tulkojumam 330 gadus, Alūksne aicina uz “Glika dienām”!

Alūksnes TIC

Ja ir vēlme par ceļojumu draugiem pastāstīt, fotogrāfijas labāk publicēt pēc atgriešanās mājās. Aptauja parādīja, ka vispiesardzīgākie šajā ziņā ir cilvēki pēc 55 gadu vecuma. 72% no senioriem, kuri publicē savu ceļojumu fotogrāfijas sociālajos tīklos, to dara pēc atgriešanās mājās. Diemžēl aptaujas dati liecina, ka kopumā 15% no visiem sociālo tīklu ceļojumu ierakstiem tiek publicēti vēl pirms ceļojums ir uzsākts.

Sociālajos tīklos neuzmanīgākie – jaunieši

Visbiežāk sociālajos tīklos ceļojumu foto publicē jaunieši no 18 līdz 24 gadu vecumam. Turklāt katrs ceturtais jaunietis sociālajos tīklos informāciju par ceļojuma plāniem publicē vēl pirms tā sākšanās. Tikai 21% no jauniešiem minēja, ka sociālajos tīklos foto par saviem ceļojumiem nepublicē.

Atšķirība ir arī starp sieviešu un vīriešu sociālo tīklu lietošanas paradumiem. 60 % dāmu atzina, ka foto no atvaļinājumiem vai atpūtas braucieniem publicē sociālajos tīklos, bet vīrieši to dara retāk (54%). Turklāt 11% vīriešu sociālos tīklus nelieto vispār, tāpat atbildēja tikai 3% sieviešu.

Zagļi uzdarbojas, cilvēkiem esot atvaļinājumos

If Apdrošināšanas atlīdzību pieredze rāda, ka iepriekš plānotu ielaušanos gadījumā zaudējumi parasti ir lielāki. Protams, ir sarežģīti noteikt, vai zagļi par prombūtni uzzina sociālajos tīklos, novērojot māju vai arī tā ir vairāku faktoru kombinācija. Konkrētu gadījumu par iepriekš plānotu ielaušanos atceras If Apdrošināšanas Īpašuma atlīdzību grupas vadītāja Iveta Briede: "Kādā mājā ielaušanās notika divreiz. Pirmajā reizē zaudējumi bija 2000 eiro apmērā. Bet tā paša gada rudenī, kamēr ģimene atradās ceļojumā ārzemēs, zagļi mājā ielauzās atkārtoti. Šis iebrukums bija rūpīgi plānots, jo zagļi izlauza un nozaga pie sienas pieskrūvētu seifu, kopā radot zaudējumus nepilnu 14 tūkstošu eiro apmērā."

Ceļojumu plānu nepubliskošana sociālajos tīklos ir tikai viens no ieteikumiem, kā pasargāt īpašumu. Risku samazinās arī mājokļa drošības sistēmas, kvalitatīvas durvis, kā arī labas attiecības ar kaimiņiem, kuri var pieskatīt īpašumu jūsu prombūtnes laikā.

Kā internetā nepateikt zaglim "Nāc un apzodz mani"

Nevajadzētu aizrauties ar mājokļa iedzīves, kā arī dārgu elektroierīču vai ekskluzīvu zīmolu preču foto publicēšanu sociālajos tīklos. Jāuzmanās arī no personīgas informācijas publicēšanas Facebook interešu grupās. Grupas šķiet slēgta, privāta vide, bet patiesībā šos ierakstus redz simtiem, nereti tūkstošiem pilnīgi sveši grupas biedri. Arī ieraksts sociālajos tīklos, ka šobrīd atrodies festivālā, sporta zālē vai restorānā, ir zīme, ka neesi mājās.

Īpaši uzmanīgam jābūt, pārdodot automašīnu sludinājumu portālos. Detalizēti neaprakstiet automašīnā uzstādītās pretaizdzīšanas sistēmas un tās nefotografējiet. Automašīnu nevajadzētu izrādīt blakus savām mājām, kā arī pirmajā tikšanās reizē ar potenciālo pircēju uzreiz nav jārāda, kur automašīnā uzstādītas drošības iekārtas.