23. septembris vēsturē: Armēnija kļūst par neatkarīgu valsti

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.09.23

Armēnija ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā. Rietumos tā robežojas ar Turciju, ziemeļos ar Gruziju, austrumos ar Azerbaidžānu, bet dienvidos ar Irānu un Azerbaidžānai piederošo Nahčivanu. Armēnijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Erevāna. Valsts valoda - armēņu valoda, aptuveni 98% iedzīvotāju ir armēņi.

Sena armēņu leģenda stāsta: "Dievs, radīdams zemi un ūdeņus, stāvējis mūsu kalnu virsotnēs. Pagatavoto maisījumu viņš sijājis caur milzu sietu un tīro, mīksto zemi bēris uz vienu pusi, bet sietā palikušos akmeņus - uz otru, uz tagadējo Armēniju."

Raksts turpinās pēc reklāmas

Putnu draugu skola 2024

Pavadi brīvdienas izglītojošās sarunās par putniem!

Bauskas TIC

Tomēr šī akmeņainā zeme vilina daudzus tūristus, jo Armēnija ir viena no senākajām valstīm pasaulē, kura pirmo reizi rakstos minēta 521. gadā pirms Kristus dzimšanas Persijas valdnieka Dārija ķīļu rakstos.

Armēnija ir pirmā kristīgā valsts pasaulē, kura 301. g. m.ē. pieņēma kristietību par oficiālo valsts reliģiju. Šodien Armēnijā gandrīz ik uz soļa var atrast baznīcu vai klosteri, kuros vienmēr nepārstāj degt sveces. Šī senā valsts ir slavena ar saviem konjakiem un augļu brendijiem oghī. Armēņu virtuve ir viena no vecākajām Āzijā un pati senākā Aizkaukāzā.

No 9. līdz 6. gadsimtam mūsdienu Armēnijas un Turcijas teritorijā pastāvēja Urartijas jeb Urartu lielvalsts ar galvaspilsētu Tušpu (tagadējā Vana), kas vēlāk nonāca atkarībā no lielākajiem kaimiņiem - Asīrijas, Babilonas. Pēc tam tā bija satrapija Ahemenīdu Persijas impērijā, līdz to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Armēnijas stratēģa Artašesa 189. gadā p.m.ē. dibināto valsti dēvēja par Lielarmēniju, lai atšķirtu to no t.s. Mazās Armēnijas, kas atradās pie Vidusjūras. 2. gadsimtā Armēnija kļuva par Romas impērijas provinci, 301. gadā valdnieks Trdats III (286-330) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja kristietību. 387. gadā Lielarmēniju iekaroja un sadalīja savā starpā Bizantijas impērija un Persijas Sasanīdu valsts, vēlāk lielākā daļa armēņu apdzīvoto apgabalu tika iekļauti Osmaņu impērijā.

Pirmā pasaules kara laikā armēņi centās atjaunot savu valsti, liela daļa iedzīvotāju gāja bojā Armēņu genocīda laikā (1915). 1918. gadā nodibināja Armēnijas Pirmo republiku, kuru 1920. gadā okupēja Sarkanā armija un 1922. gadā Armēnijas PSR tika iekļauta Aizkaukāza PFSR sastāvā. Armēnija atguva suverenitāti pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā.

Armēnija ir iedalīta 10 marzēs (reģionos), kā arī atsevišķs administratīvs statuss ir valsts galvaspilsētai Erevānai. Katru marzi pārvalda marzpets (marzes gubernators), ko amatā apstiprina valdība. Erevānas pārvaldnieks ir pilsētas mērs, kuru ieceļ valsts prezidents.