Ārzemju kūrortos peldbaseins izrādās bīstamāks par niršanu un ūdens motocikliem

Zane Jēkabsone | 2019.07.31

Vasara ir aktīvākā ceļojumu sezona, un liela daļa Latvijas iedzīvotāju to labprāt bauda arī ārvalstu kūrortos. Daudziem došanās uz ārvalstu kūrortiem saistās ar mierīgu, laisku atpūtu, bet citiem – jaunu pieredzi, adrenalīnu un "eksotisku" sportu silto zemju atpūtas vietās.

Šī gada vasaras ceļojumu sezonā – laika posmā kopš maija – apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) ceļojumu apdrošināšanas atlīdzībās izmaksājusi jau teju 140 000 eiro. Vidēji katrs piektais ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikums saistīts ar atpūtas laikā gūtiem savainojumiem. Turklāt, kā liecina apdrošinātāju statistika par pieteiktajiem atlīdzību gadījumiem, visbiežāk atpūtnieki gūst traumas nevis riskantās aktivitātēs, bet gan sadzīviskās situācijās pie peldbaseina.

Raksts turpinās pēc reklāmas

11.jūlijā būs laikmetīgās mākslas izstāde

11. jūlijā plkst. 18.00 mākslas galerijas “Romas dārzs” Berči zālē atklās mākslas izstādi “Nenorunāta smilšaina tikšanās II”.

Liepājas reģiona TIB

Atpūtniekiem bīstamākais – peldbaseinu slapjās flīzes un slidkalniņi

 "Lai gan nenoliedzami tādas ekstrēmās aktivitātes kā niršana, vizināšanās ar ūdens motocikliem un raftings ir ar paaugstinātu bīstamību, BALTA pieredze liecina, ka visbiežāk traumas kūrortos un ūdens tuvumā tiek gūtas gluži ierastās izklaidēs pludmalēs, viesnīcu baseinos un ūdens atrakciju parkos, kur labprāt uzturas bērni un jaunieši. Pārsvarā tās ir kāju traumas, kas gūtas, šļūcot pa baseinu slidkalniņiem, paslīdot ūdenī vai neveiksmīgi lecot baseinā," stāsta Ludmila Ščegoļeva, BALTA Produktu vadītāja.

BALTA atlīdzību statistika liecina, ka atpūtniekiem vienlīdz bīstamas ir gan peldbaseinu slapjās flīzes, uz kurām viegli paslīdēt, gan atpūtnieku pūļi – ik gadu apdrošināšanas sabiedrība saņem vairākus atlīdzības pieteikumus par traumām, kas gūtas pēc nobrauciena pa baseina slidkalniņu, saduroties ar kādu citu atpūtnieku. Apdrošināšanas eksperte atgādina, ka īpaši svarīgi gar baseina teritoriju neskriet, savukārt pašā baseinā neaizmirsties un pamanīt citus atpūtniekus. Protams, nedrīkst aizmirst par drošības pamatprincipiem, tajā skaitā nelēkt ūdenī nepazīstamās vietās, kā arī pārliecināties, ka bērniem atbilstoši viņu peldētprasmei ir nepieciešamais drošības aprīkojums. L. Ščegoļeva iesaka izveidot labu tradīciju – pirms nodošanās atpūtai vispirms rūpīgi iepazīties ar atpūtas vietas drošības noteikumiem.  

Ceļotājiem, kuri mīl adrenalīnu

Nereti atpūtnieki atvaļinājumu izmanto, lai gūtu kārtīgu adrenalīna devu – L. Ščegoļeva norāda, ka arvien biežāk ceļotāji savās apdrošināšanas polisēs izvēlas iekļaut dažādas atpūtas aktivitātes, tajā skaitā ekstrēmos sporta veidus. Ar tiem apdrošinātāji saprot paaugstinātas bīstamības aktivitātes, tajā skaitā burāšanu, vindsērfingu, veikbordu, kaitbordu, pārvietošanos ar motocikliem, motorolleriem un kvadracikliem, piedalīšanos maratonā, safari apmeklējumu un daudzus citus elpu aizraujošus piedzīvojumus.

Apdrošināšanas sabiedrībā BALTA norāda, ka viena no aktivitātēm, kas adrenalīna cienītāju vidū pēdējos gados kļūst arvien populārāka, ir niršana jeb daivings. Daudziem atpūtniekiem tas ir ceļojuma galvenais mērķis, un viņi dodas uz sevišķi gleznainām vietām, lai baudītu dziļūdens ainavas. Lai gan BALTA pieredzē daivinga negadījumu atlīdzību pieteikumi tiek reģistrēti samērā reti, tas ir ne tikai viens no skaistākajiem, bet arī bīstamākajiem ūdens sporta veidiem, jo saistīts ar risku gūt barotraumas, kas ir dzīvībai bīstamas. Nopietnu barotraumu gadījumā nepieciešama arī steidzama evakuācija un palīdzības sniegšana.

"BALTA pieredzē lielākā izmaksātā atlīdzība par vienas dienas ārstēšanu saistībā ar barotraumu ir vairāk nekā 11 000 eiro tikai par medicīniskajiem izmeklējumiem vien. Tā bija tikai neatliekamā palīdzība vieglas saslimšanas gadījumā – stacionārs, ehokardiogramma, dekompresijas kamera, kas ir ļoti dārgs pakalpojums, un citi izmeklējumi. Ja būtu radušās nopietnākas veselības problēmas, attiecīgi arī izmaksas izrādītos stipri lielākas. Jārēķinās, ka arī repatriācija atkarībā no transportēšanas veida izmaksā no 4000 eiro un vairāk," norāda L. Ščegoļeva.

Visas situācijas paredzēt nekad nav iespējams, tomēr, apdomājot ceļojuma plānus un iecerētās aktivitātes, noteikti var izvēlēties atbilstošo polises segumu, kas pasargās no finansiāliem zaudējumiem dažādās dzīves situācijās. L. Ščegoļeva atgādina pirms ceļojuma pārliecināties, ka plānotās brīvdienu aktivitātes iekļautas apdrošināšanas polises segumā. Ne mazāk svarīgi – pirms ekstrēmu izklaižu baudīšanas ieteicams izvērtēt savas spējas, fiziski sagatavoties ceļojumam, ja tas nepieciešams, kā arī veikt visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai ceļojuma noslēgumā gūto pieredzi varētu atcerēties ar patīkamām emocijām.