3. jūlijs vēsturē: Tiek veikts pirmais oficiālais brauciens ar automašīnu

Lai arī pasaulē šobrīd brauc vairāk nekā 1,3 miljardi automašīnu, līdz 1885. gadam šādu ierīču praktiski nebija. Līdz 1885. gadam dažādās pasaules vietās tika izgudroti, izgatavoti un testēti dažādu izmēru agregāti, kuri bija balstīti uz tvaika dzinējiem.

Tomēr tos mūsdienās vairs neuzskata par automašīnām, jo tiem trūka automašīnai raksturīgākās lietas – motora. Par automašīnas izgudrotāju tiek uzskatīts vācietis Karls Bencs, kurš jau minētā 1885. gadā izgatavoja automobili un arī iesniedza patenta prasību par šo ierīci. Tomēr šo patentu viņš saņēma tikai 1886. gadā – un tieši 3. jūlijā ierīci pirmo reizi parādīja plašākai publikai. Kopš šīs dienas viņš arī sāka aktīvi reklamēt savu izgudrojumu, piedāvājot to iegādāties citiem. Automobiļa izgatavošana Bencam tolaik izmaksāja aptuveni 600 vācu markas jeb 150 ASV dolārus – un naudu šim projektam Bencam deva viņa sieva. Pēc mūsdienu likumiem, tieši viņa kā projekta finansētāja būtu saņēmusi šo patentu, tomēr tolaik precētas sievietes vienkārši nedrīkstēja pieteikties patentiem. Turpmāko 7 gadu laikā Bencs izgatavoja 25 jaunus automobiļus – kurus arī veiksmīgi pārdeva.

---

Raksts turpinās pēc reklāmas

Kas interesanti - Bencs pirmo automašīnu neuzbūvēja savā garāžā - viņa māte veltīja savas pūles, lai dēls iegūtu labu izglītību, tāpēc Bencs 1853. gadā iestājās tehniskajā licejā, bet pēc tam Politehniskajā universitātē. Kad viņam bija 19 gadi, jaunietis pabeidza tehniskās mehānikas fakultāti šajā Karlsrūes universitātē. Turpmākajos septiņos gados viņš strādāja dažādos uzņēmumos Karlsrūē, Manheimā un kādu laiku arī Vīnē.

1871. gadā kopā ar kompanjonu viņš izveidoja mehāniskās darbnīcas Manheimā. Septiņus gadus vēlāk viņš ieguva patentu savam divtaktu benzīna dzinējam. Drīzumā Bencs patentēja arī daudzas citas nākamo automašīnu svarīgākās sastāvdaļas: akseleratoru, aizdedzes sistēmu, kura darbojās no baterijām un svecēm, karburatoru, transmisiju, ātrumkārbu un ūdens radiatoru. 1883. gadā uz velosipēdu darbnīcu pamata izveidoja kompāniju "Benz & Company Rheinische Gasmotoren-Fabrik", kura bija pazīstama arī kā "Benz & Cie" - kompānija ražoja un pārdeva benzīna dzinējus. Tieši šajā kompānijā arī Bencs uzkonstruēja pasaulē pirmo automobili.

Konkrētajam auto bija trīs metāla riteņi un to darbināja četrtaktu benzīna dzinējs, kurš atradās starp abiem pakaļējiem riteņiem. Dzinēja spēks tika pārnests uz riteņiem ar ķēdes palīdzību. Bencs automašīnu nodēvēja par "Motorwagen" jeb "Motorizētu auto" burtiskā tulkojumā. Iedvesmojoties no sava pirmā modeļa, 1893. gadā Bencs radīja lētāku divvietīgu automobili "Victoria", kuram bija 3 zirguspēka dzinējs un tas bija jau uz četriem riteņiem. Šis auto varēja sasniegt ātrumu 17-20 km/h. Pirmajā gadā tika pārdoti 45 šī tipa automobiļi. 1894. gadā sākās "Velo" tipa automobiļa pārdošana, kas 1894. gadā piedalījās pirmajās automobiļu sacīkstēs Parīze-Ruāna. Nākamajā gadā Benca kompānijā tika radīti pirmie smagie automobiļi un autobusi.

1926. gadā tika izveidota firma "Daimler-Benz", kurā apvienojās firmas "Benz & Cie" un "Daimler". Šī firma pastāv arī mūsdienās. Visi mašīnu modeļi tika pārsaukti par "Mercedes Benz" modeļiem. Benz no Karla Benca uzvārda, bet Mercedes no "Daimler" firmas partnera meitas vārda.