7. jūnijs vēsturē: Marokā atrod senākās «homo sapiens» fosilijas

Jānis Peteris Bērziņš | 2023.06.07

2017. gada 7. jūnijā Marokā, Marrākešas pilsētā tika atrasti galvaskausi, zobu un kaulu fragmenti, kuri bija vismaz 300 000 gadu veci. Līdz šim atradumam senākā zināmā homo sapiens pārstāvja atliekas bija uzietas Etiopijā, un tās bijušas ap 195 000 gadu senas. Tādēļ ilgi tika uzskatīts, ka tieši Austrumāfrika bijusi evolūcijas Ēdenes dārzs, kur radās saprātīgais cilvēks. Savukārt jaunākās liecības par homo sapiens vēsturi tika iegūtas Rietumāfrikā.

Šis atklājums apgāza ilgstoši nostiprinājušos uzskatus par homo sapiens jeb saprātīgā cilvēka vēsturi. Atraduma vecumu palīdzējusi konstatēt šo indivīdu izmantotā krama analīze.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tornī gleznu izstāde “Gaismas frekvences”

No 23. aprīļa līdz 26. maijam Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē skatāma gleznu izstāde “Gaismas frekvences”.

Jelgavas reģionālais tūrisma centrs

Tika secināts, ka šie indivīdi bijuši mednieki - vācēji, ko apliecina arī akmens darbarīki, kas izmantoti dzīvnieku medīšanai un nogalināšanai. Tāpat viņi pratuši iegūt un pielietot uguni. To sejas un zobi atbilst mūsdienu cilvēku sejām un zobiem.

Viena būtiska atšķirība salīdzinot ar mūsdienu cilvēkiem ir garāki galvaskausi. Zinātnieki uzskata, ka mūsu smadzenēm bija nepieciešams ilgāks laiks, lai tās sasniegtu pašreizējo formu, taču sejas forma ilgu laiku bijusi nemainīga.