17. maijs vēsturē: Tiek parakstīta Norvēģijas konstitūcija

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.05.17

Lai arī Norvēģija (jeb pilnā nosaukumā Norvēģijas Karaliste) tikusi apdzīvota jau kopš 6. gadsimta p.m.ē., valsti kā Norvēģiju apvienoja ķēniņš Haralds Harfagre tikai 872. gadā pēc kaujas pie Hafrsforda. Pēc šī perioda sākās laiks, ko pasaules vēsturē dēvē par "vikingu laikmetu".

1319. gadā Norvēģija apvienojās personālūnijā ar Zviedriju un 1397. gadā iestājās Kalmāras ūnijā, kurā bija arī Dānija. 1521. gadā, kad Zviedrija izstājās no ūnijas, Norvēģija palika Dānijas pakļautībā. Vēlāk norvēģi nonāca Zviedrijas pakļautībā, bet pilnu neatkarību viņi ieguva 1905. gadā, kad pēc 586 gadiem par pirmo Norvēģijas karali kļuva Hokons VII. Otrā Pasaules kara laikā 1940. gada 9. aprīlim Norvēģiju okupēja Nacistiskā Vācija. Pēckara laikā Norvēģija piedzīvoja strauju ekonomisku izaugsmi, galvenokārt pateicoties naftas atradnēm, kuras atklāja 1970. gadu sākumā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Muzeju nakts Latgalē – kur doties?

17. maijā, arī Latgales muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas aicinās apmeklētājus izbaudīt Muzeju nakti.

Latgale.travel

Lai arī valsts pilnu neatkarību ieguva teju 100 gadus vēlāk, 1814. gada sākumā, pēc Napoleona armijas zaudējuma Leipcigas kaujā, Dānijas-Norvēģijas kroņprincis Kristians Frederiks izveidoja Norvēģijas neatkarības kustību, kura beigās arī izveidoja Norvēģijas karalistes konstitūciju. Sagatavotais dokuments, kurš tolaik tika uzskatīts par vienu no liberālākajiem dokumentiem – konstitūcijām pasaulē. Šobrīd Norvēģijas konstitūcija ir otra vecākā konstitūcija pasaulē.

17. maijs Norvēģijā ir atzīts par nacionālu svētku dienu un tiek aktīvi atzīmēts visā Norvēģijā, tiek organizēti pasākumi skolās un citās publiskās vietās. Svētkos tiek izmantots valsts karogs, nacionālie tērpi un ēdieni.

Norvēģija ir piektā lielākā Eiropas valsts – tā aizņem aptuveni 387 tūkstošus kvadrātkilometru. Tās nosaukums burtiskā tulkojumā nozīmē "ceļš uz dienvidiem". Norvēģija iedalās 19 dažādos reģionos un tajā ir vairāk nekā 5 miljoni iedzīvotāju. Lai arī Norvēģija ir viena no piecām lielākajām naftas eksportētājvalstīm, teju visu enerģiju tā iegūst no hidroelektrostacijām. Norvēģija tiek uzskatīta par vienu no ekonomiski attītākajām, stabilākajām un mierīgākajām zemēm pasaulē.