16. maijs vēsturē: Misisipi upē darbu uzsāk slavenie tvaikoņi

Ja esi lasījis grāmatas par Toma Sojera vai Haklberija Fina piedzīvojumiem, vai vienkārši interesējies par ģeogrāfiju un vēsturi, tad noteikti zini, kas ir šie upes tvaikoņi, ka un kāpēc tādi pastāv un to, ka tie ir viens no šā reģiona simboliem.

Pirms 200 gadiem savu darbu uzsāka pirmais tvaikonis, kas nodrošināja ātru un ērtu transportu pa upi – gan augšup, gan lejup pa upi. Tvaikoņu transports ātri vien attīstījās un visu 19.gadsimtu bija viens no nozīmīgākajiem transporta un attīstības stūrakmeņiem šajā reģionā. Tvaikoņu īpatnības – tas, ka ar tvaika dzinēju tam bija liela jauda, kā arī fakts, ka tam bija maza iegrime, ļaujot viņam navigēt arī seklos ūdeņos, padarīja to par īpaši ērtu pārvietošanās veidu. 20.gadsimtā, attīstoties vilcienu transportam, tvaikoņu nozīme samazinājās, taču tik un tā turpināja būt nozīmīgs transporta līdzeklis Misisipi reģionā. Savos "zelta laikos" - 1830.gados upē peldēja pat vairāk nekā 1200 tvaikoņu. Ar tvaikoņiem pārvadāja ne tikai cilvēkus, bet arī preces – kokvilnu, rīsus, koka izstrādājums, tabaku un citas.

Misisipi upe, kura iztek Meksikas līcī, savu nosaukumu ieguva, pateicoties vietējo indiāņu valodai, kurā vārds Misisipi nozīmē "ūdeņu tēvs". Šī upe un tai sekojošās pietekas un iztekas, ūdens apjoma ziņā ir lielākais ūdens avots ASV. Misisipi drenāžas zona sedz gandrīz 40% no ASV teritorijas. Upe bijusi ļoti nozīmīga vairāku pilsētu, tai skaitā Sentluisas, izveidē, kuru 1764. gadā dibināja franču kažokādu tirgotāji. Arī pašlaik upe ir ļoti nozīmīga ASV ekonomikā un ekoloģijā. Misisipi upes baseinā rodas 92% no valsts eksportētajām lauksaimniecības precēm un 78% no lopbarības graudu un sojas pupiņu eksporta. 60% no visu eksportēto graudu apjoma un puse no eksportētajiem mājlopiem tiek transportēti pa šo upi. Ekoloģiski viena ceturtā daļa no visām Ziemeļamerikas zivju sugām dzīvo šajā upē. 60% no visiem Ziemeļamerikas putniem izmanto Misisipi baseinu migrācijai.

Paši upes tvaikoņi tika izbūvēti no koka un bija dažādos garumos – no piecpadsmit līdz pat simt metriem. Šiem tvaikoņiem gan bija ļoti īss mūžs – vidējais tvaikonis kalpoja aptuveni piecus gadus, jo kuģu apkalpe to apkopei un uzturēšanai kārtībā īpašu uzmanību nepievērsa. Tāpat regulāri bija ugunsgrēki uz tvaikoņiem, kā arī situācijas, kad koka detaļas plīst.

Tvaikoņu satiksmei bija ļoti nozīmīga loma Sentluisas pilsētas izveidē. 1800.gadu pirmajā pusē pilsēta attīstījās kā tirdzniecības un maiņas punkts – un nereti tās tuvumā varēja redzēt pat līdz 150 upes tvaikoņu darbā. Pateicoties tirdzniecībai un lielajam cilvēku pieplūdumam, 1850.gadā pilsēta bija lielākā ASV pilsēta, apsteidzot pat Ņujorku.

Misisipi upei ir liela nozīme Marka Tvena daiļradē. Marks Tvens ir rakstnieks, kurš sarakstījis jau minētos stāstus par Tomu Sojeru un Haklberiju Finu. Abi stāsti savu ritējumu ved upes tuvumā – Fina gadījumā pat vienkārši ir stāsts par ceļojumu lejup pa upi. Novele sniedz lielisku ieskatu Amerikāņu tā laika kultūrā, lielu nozīmi liekot arī tieši uz upes tvaikoņiem.  Pats Tvens vairākus gadus strādāja uz šiem tvaikoņiem kā pilots, tādējādi iepazina šo kultūru. Upes tvaikoņa pilotam tajos laikos bija jāspēj lieliski orientēties daudzajās pietekās, jāspēj apstāties teju jebkurā vietā, kā arī jāspēj nodrošināt drošs ceļš. Pirms kļūt par pilotu, Tvens vairāk nekā divus gadus mācījās upi un tās pietekas, kas mērāmas pat 3200 kilometru garumā.

Arī mūsdienās pa Misipi upi kursē upes tvaikoņi - šobrīd gan tikai izklaides braucienu dēļ. Tie ir ļoti populārs tūristu objekts. Arī Rīgā, pa Daugavu peldošie kuģīši ir radīti līdzīgi upes tvaikoņiem.

Par citiem 16. maija notikumiem vari uzzināt šeit.