10. maijs vēsturē: Amerigo Vespuči dodas savā pirmajā ceļojumā uz jauno pasauli

Par to, cik ievērojams cilvēks ceļošanas vēsturē un ģeogrāfijā ir Vespuči, liecina kaut vai tas, ka tieši viņa vārdā tika nosaukti Amerikas kontinenti. Vespuči piedzima Florences pilsētā, Itālijā, 1454. gada 9. martā un bija trešais dēls ļoti kulturālā ģimenē.

Kopumā Vespuči devās četros pasaulslavenos ceļojumos ar mērķi atklāt jaunas zemes, no kuriem pirmais bija 1497. gadā. Taču tikai viņa trešais jūras brauciens bija tas, par kuru vēl mūsdienās slaveno ceļotāju atpazīst – Vespuči tajā gadā atklāja mūsdienu Riodežaneiro. Ticēdams, ka viņš ir atklājis jaunu kontinentu, viņš to nosauca par jauno pasauli.

1507. gadā, ASV un Dienvidameriku, jeb Amerikas kontinentu nosauca viņa vārdā.

Vienīgie rakstiskie avoti, kas saglabājušies par Amerigo Vespuči ceļojumiem, ir viņa vēstules draugiem: Lorenco di Pjerfrančesko de Mediči (Lorenzo di Pierfrancesco de' Medici) un Florences gonfalonjēram Pjero Soderīni (Piero Soderini). Jau Vespuči dzīves laikā šīs vēstules Florencē tika iespiestas grāmatā Lettera di Amerigo Vespucci delle isole nuovamente trovate in quattro suoi viaggi, kas tika dažādos veidos pārpublicētas Eiropas zemēs. Šajos izdevumos vēstules bija pārveidotas, nepilnīgas un pretrunīgas.

Tiek uzskatīts, ka jau Amerigo Vespuči dzīves laikā viņa vārds (no tā latinizētās versijas Americus Vespucius atvasinātais America) tika izmantots, apzīmējot Jauno Pasauli izdevumos, kur publicētas viņa vēstules no ceļojumiem. Nav gan saglabājušās ziņas, ka pats Vespuči būtu par to zinājis un to atbalstījis. Kristofora Kolumba ceļojumu aprakstu trūkums un Vespuči vēstuļu popularitāte (kuras tika izdotas grāmatā) 16. gadsimta sākuma Eiropas izglītotākajās aprindās veicināja Amerikas vārda piešķiršanu Jaunajai Pasaulei. Jau no 1520. gada tāds nosaukums tika lietots arī kartēs, bet 1538. gadā Gerards Merkators šo nosaukumu attiecināja uz visu Ameriku, ieskaitot Ziemeļameriku.