Kādas ir Lieldienu tradīcijas pasaulē?

Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.04.05

Visā kristīgajā pasaulē (un ne tikai) ļaudis gatavojas Lieldienu svētkiem. Ieskatīsimies pasaules valstu Lieldienu gaidīšanas tradīcijās.

Uz Spāniju Lieldienu laikā nevajag doties tiem, kam bail no cilvēkiem smailās kapucēs. Spānijas procesijās dodas tie, kas nožēlo savus grēkus un savu identitāti slēpj ar kapuču un garu drānu palīdzību. Filipīnās Lieldienu gaidīšanu atzīmē ar masku festivālu, kurā lielākoties izrāda iestudētas ainas ar kristīgiem sižetiem, bet cilvēki izvēlas reliģiozas maskas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sieviešu retrīts "Apīņos"

Atrast sevī mieru, atrast līdzsvaru. Pabūt ar savām domām un ļauties. Atjaunoties!

Madonas TIC

Dienvidāfrikas bērniem raksturīgi pirms Lieldienām skolā iestudēt lugas un skatītājiem to parasti izrāda tieši svētku dienā.

Šveicei ir tikpat daudz Lieldienu tradīcijas, cik kantonu. Valsts rietumos Lielajā Piektdienā "Les Pleureuses" (apbērētājas) iznes ielās Kristus spīdzināšanas atribūtiku. Pilsētas vibrē lūgšanās un dziesmās. Bernē Lieldienu svētdienā veci un jauni sanāk Kornhaus laukumā vecpilsētā uz "Eiertütscha" - olu kaujām, kurās kā ierasts uzvar stiprākā ola.

Somijā Pūpolsvētdienā ar bērzu rīksti viegliņām noper draugus un paziņas ("Virpovitsa"). Tam jānes laime un jāatgādina par palmu lapām, ar kurām pirms 2 000 gadiem Jeruzālemē sagaidīja Jēzu. Lieldienu svētdienā ir jātur aizspiestas ausis, jo pa ielām dodas bērni, trokšņojot ar visu, kas izraisa troksni, tādā veidā noslēdzot "kluso nedēļu".

Zviedrijā bērni visvairāk priecājas par kluso sestdienu. Viņi uzsien lakatus, uzvelk garus svārkus un tēlo "Lieldienu sievas" ("Påskäring"), ar piena kannām rokās skrien no vienām durvīm uz otrām un diedelē saldumus. Pieaugušie izrotā dzīvokļus ar bērzu zariem un raibiem spalvu pušķiem. Lieldienu krāsa ir dzeltena un tādēļ Zviedrijā Lieldienu olas nes cālīši. Rietumzviedrijā ļaunās raganas tiek padzītas ar troksni, pirotehniku un Lieldienu uguni.

Grieķu pareizticīgie Lieldienu svētki parasti tiek svinēti nedēļu pēc mūsu Lieldienām (sākot no ceturtdienas). Lieldienu olas nokrāso sarkanas un uzglabā līdz par sestdienas vakaram. Lieldienu sestdienas vakarā ticīgie cilvēki ņem uz dievkalpojumu līdzi baltas sveces. Pusnaktī visas sveces, izņemot vienu, tiek izdzēstas. Degošā svece simbolizē Kristus augšāmcelšanos. Liesmiņa no degošās sveces – dzīvība – tiek padota no sveces uz sveci.

Ņujorkā Lieldienu Svētdienā Piektajā avēnijā notiek tradicionālā Lieldienu parāde. Ar ziediem rotātas mašīnas un cilvēki košās, ekstravagantās cepurēs dodas pastaigā pa krāšņo ielu. Jautra paraža ir olu ripināšana, kas jau simts gadu notiek Baltā nama priekšā Vašingtonā.

Lielākai daļai meksikāņu Lieldienu nedēļa ir gada svarīgākie svētki. Tie ilgst gandrīz divas nedēļas, kuros jūtama visas tautas saliedētā svinīgā atmosfēra. Gadu gaitā Mehiko ir sajaukušās gan indiāņu, gan kristiešu tradīcijas. Pāri ielām karājas raibas kreppapīra lentas. Dažviet tiek atdzīvinātas spāņu tradīcijas: greznojušies ar košām galvas rotām, flautu un bungu mūzikas pavadībā, vīrieši dodas pa ielām.

Tad, kad Lieldienu rītā sāk skanēt baznīcu zvani, visi Filipīniešu vecāki viegli paceļ savus bērnus aiz galvām. Viņi cer, ka mazie pēc šādas izdarības labāk augs. Arī Filipīnās Lieldienās ciemos nāk zaķi un tiek krāsotas olas.

Austrālijā ir tradīcija, ka saderināti pāri Lieldienās no viena strautiņa pasmeļ tekošu ūdeni un saglabā līdz kāzām. Ja viņi ar šo ūdeni viens otru pirms kāzām apšļaksta, tad laulība būs laimīga.