16.aprīlis vēsturē: Krāslavas pilsēta svin 101. dzimšanas dienu

Foto: Baltictravelnews.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.04.16

Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalna Daugavas - Dņepras ūdensceļa malā.

11.-12. gadsimtā Krāslavas novads ietilpa latgaļu Jersikas valstī, kas atradās vasaļattiecībās ar Polockas kņazisti. Livonijas krusta karu laikā pēc Letijas zemju dalīšanas tas atdots atpakaļ Jersikas ķēniņam Visvaldim kā vasaļa lēnis (Lotigola).

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pavasara gadatirgus Ērgļos

4. maijā no 8.00 līdz 14.00 Ērgļos Oškalna ielā notiks Pavasara gadatirgus. Katrs varēs iegādāties sev nepieciešamo pavasarī dārzam, mājai vai pašam.

Madonas TIC

1562. gadā pēc Livonijas kara un Livonijas konfederācijas sabrukuma Krāslavas novads tika iekļauts Pārdaugavas hercogistē, 1626. gadā Krāslavu nopirka Līdinghauzenu - Volfu dzimta, jezuīts Jeremijs Līdinghauzens, 1676. gadā nodibināja jezuītu ordeņa nodaļu un uzcēla koka baznīcu. Pēc Polijas - Zviedrijas kara (1600-1629) Krāslavas novads palika Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā esošajā Livonijas vaivadijā (sauktā par Inflantiju). 1729. gadā Krāslava ieguva miesta tiesības, 1730. gados uzbūvēja divstāvu mūra rātsnamu. No 1757. līdz 1842. gadam Krāslavā darbojās katoļu seminārs un apriņķa skola. 1772. gadā pēc Polijas dalīšanas un Latgales pievienošanas Krievijas impērijai Krāslava no 1802. gada bija Vitebskas guberņas sastāvā. 1791. gadā pabeidza būvēt Krāslavas pili - grāfu Plāteru rezidenci. 1864. gadā pēc poļu Janvāra sacelšanās apspiešanas tika slēgts katoļu klosteris. 1865. gadā cauri Krāslavai izbūvēja Rīgas-Daugavpils-Vitebskas dzelzceļu.

1920. gada 7. janvārī, Latgales atbrīvošanas operācijas sākumā, Krāslavu ieņēma Polijas karaspēks. 1920. gada 11. augustā Krievija atsacījās no teritoriālajām pretenzijām uz Latgali, arī Krāslavas novadu, kas de jure pārgāja Latvijas Republikas sastāvā. 1923. gada 16. aprīlī Latvijas valdība Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1947. gadā Krāslava kļuva par Krāslavas apriņķa centru, no 1950. gada par Krāslavas rajona centru. 2001. gada 22. decembrī, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tika izveidots Krāslavas novads.

Kā radās Krāslavas pilsētas nosaukums?

Pats izplatītākais variants - nosaukums "Krāslava" radies no latgaliešu vārda "krāsls" – krēsls, jo Daugava pie Krāslavas met vairākus lokus, kas pēc formas atgādina krēslu. Otrs izskaidrojums runā par to, ka Krāslavas nosaukums radies no cita latgaļu vārda "krāsla" – krēsla. Senatnē Krāslavu iekļāva tumši, neizbrienami meži un to klāja krēsla. Vēl viens Krāslavas nosaukuma izskaidrojums saistīts ar Polockas krivičiem, kuri pazina tagadējās Krāslavas apkārtni jau XI – X gadsimtā, bet varbūt arī agrāk. Viņi Daugavas loku pie Daugavas sauca par "krasnaja luka" vai "krasnaja lava", t.i. "krasnaja" – skaists, "lava" - vieta, krēsls, dotajā gadījumā skaista vieta. Vēl vienā ziņā Krāslavas vēsture tajos laikos saistījās ar Polockas vārdu. Pēc esošiem nostāstiem 10. gadsimtā Krāslava piederēja Polockas kņazienei Rognedai Gorislavai, kuru vēlāk apprecēja Kijevas kņazs Vladimirs. Par Rognedas dzīves vietu Krāslavā tiek norādīts Teātra kalns, kas savu nosaukumu ieguva daudz vēlāk. Tādā veidā ar Rognedas Gorislavas (Gorislava – Kroslova) vārdu saistās ceturtais Krāslavas nosaukuma rašanās skaidrojums.