13. marts vēsturē: Saules sistēmā atklāj pundurplanētu Plutonu

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.03.13

Aptuveni 150 gadus cilvēki uzskatīja, ka Saules sistēmā, ieskaitot Zemi, eksistē astoņas planētas. Tomēr 1930. gadā atklāta jauna planēta - Plutons un tika paziņots, ka Saules sistēmā ir deviņas planētas. Šāds uzskats valdīja 76 gadus, līdz 2006. gadā Plutonu pasludināja par pundurplanētu un tas nozīmē - Saules sistēmā atkal ir tikai astoņas planētas.

Cik vien cilvēce ilgi ir pastāvējusi, tā ik pa laikam ir skatījusies debesīs un - visdrīzāk brīnījusies par tajās notiekošo. Īpaši tas izplatīti bija laikos, kad cilvēkus nenodarbināja viedtālruņi, dzīšanās pēc naudas un galu galā - uz debesīm milzīgu atspīdumu nemeta lielo pilsētu izstarotā gaisma. Tomēr bija cilvēki, kas debesis vēroja ar mērķi - mērķi ieraudzīt kaut ko - tāpēc jau antīkā cilvēces vēsturē zinājām, ka debesīs ir vēl citas planētas. Kopumā cilvēks bez īpašiem tehnoloģiskiem palīgrīkiem ieraudzīja sešas planētas un sauli. Pagāja gadi un 1781.gada 26.aprīlī tika pirmo reizi ieraudzīts arī Urāns. Tas gan tolaik tika uzskatīts par komētu, bet pēc kāda laika šis jautājums tika atrisināts. Kā jau minēts - vēl pēc 150 gadiem tika pirmo reizi ieraudzīts arī Plutons.

---

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pati doma par to, ka varētu eksistēt vēl kāda planēta, radās atklājot novirzes Neptūna un Urāna orbītās, kurus varēja izskaidrot tikai ar attālu masīvu planētu. Ar planētas meklēšanu aktīvi nodarbojās Persivals Louels, kurš nodibināja Louela observatoriju. Meklējumi noritēja bez rezultātiem un tika apstādināti pēc Louela nāves 1916. gadā. Vēlāk izrādījās, ka uzņemtajos fotouzņēmumos patiesībā Plutons bija redzams, taču tas tika norakstīts kā fotodefekts. Meklējumus atsāka 1929. gadā un uz tiem norīkoja jaunu astronomu Klaidu Tombo. Apmēram pēc gada, 1930. gada 18. februārī, Tombo atklāja jaunu planētu, kura izskatījās kā 15. lieluma zvaigzne. Planētu atklāja, salīdzinot fotouzņēmumus no 23. līdz 29. janvārim. Par atklājumu Tambo paziņoja Hārvarda Koledžas observatorijai 1930. gada 13. martā.

Neilgi pēc Plutona atklāšanas noskaidrojās, ka planētas masa ir pārāk maza, lai vispār kaut kā iespaidotu Neptūna un Urāna orbītas. Radās doma, ka planētu trajektorijas kļūdainībā ir vainojama kāda lielāka, masīvāka un neatklāta "planēta X". Tika veikti planētas meklējumi, taču bez rezultātiem. Vēlāk izrādījās, ka kļūda izzūd, ja vienādojumā tiek ievietota precizēta Neptūna masa.

Saules gaisma līdz Plutonam nonāk apmēram piecās stundās, tas ir aptuveni divu trešdaļu no Mēness liels. Plutona orbīta ir neparasta ar to, ka daļa atrodas tuvāk Saulei nekā Neptūna orbīta. Rezultātā sanāk tā, ka ik pa laikam Plutons ir Saules sistēmas priekšpēdējā planēta. Uz tās arī ir atmosfēra, kas, visdrīzāk, ik pa laikam sasalst. Plutons saņem apmēram 1600 reižu mazāk Saules gaismas nekā Zeme.