Pavasaris tuvojas - šodien Latvijā svin Meteņdienu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.02.21

Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli, saskaņā ar senlatviešu Saules gada kalendāru, tiek svinēti 6. februārī. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara nākšanu, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

KUKUL ceptuve TUKUMĀ!

Meklē vietu, kur nobaudīt smalkmaizītes, bulciņas, maizīti, cepumiņus vai sāļās uzkodas kopā ar gardu, smaržīgu kafiju vai tēju? Kukul Elizabete Tukumā!

Tukuma TIC

Nereti Meteņus svin arī 7 nedēļas pirms Lieldienām, uzreiz pēc Meteņiem aizsākot katoļu lielo gavēni, kas ilgst līdz pat Lieldienām. Ja Meteņi tiek svinēti saskaņā ar Baznīcas nostādnēm, tad tie ik gadu iekrīt kādā februāra vai marta sākuma datumā. Vienu vārdu sakot, tie, kas Meteņus svin saskaņā ar senlatviešu Saules gada kalendāru, Meteņus svin 6. februārī, bet tie, kas svin svētku saskaņā ar kristiešu svētku kalendāru, Meteņus svin 7 nedēļas pirms Lieldienām. Saskaņā ar kristiešu tradīcijām, Meteņu vakars ir sestdienā, Meteņi ir svētdienā, bet Pelnu diena ir trešdienā.

Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos - par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Jāmin arī fakts, ka senāk senlatviešu vārds "meti" apzīmēja "laika griežus", tādēļ arī Meteņi, kas ir viens no laika griežu punktiem, ir nosaukti tieši tādā vārdā. Meteņos, kā jau laika griežos, noslēdzās ziemas darbi, un sākās pavasara darbi.

Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un budēļos, gājuši un braukuši ciemos. Tic, ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tiek dedzināts Saulgriežu ugunskurs, veikti rituāli ar raganu mēļu siešanu un ziedojumiem.

Meteņu ticējumi:

• Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.

• Bērniem jādod ēst cūkas šņukuru - tad labi mācēs rakstīt.

• Ja Vastlāvī vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties - būs laba raža.

• Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju - vasarā govis nebizo.

• Kāds laiks Vastlāvī - tāds būs arī Lieldienās.

• Ja Vastlāvja dienā Mēness trīs dienas vecs - būs labs gads; ja vecāks - tad slikts.

• Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.

• Ja Vastlāvjos ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.

• Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, - būs labs un auglīgs gads.

• Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu - Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.

• Ja Vastlāvī sauss laiks - būs ražīgs gads.

• Ja Vastlāvī snieg vai līst - būs bagāts ogu gads.

• Meteņa dienā ar ragutiņām brauc no kalniem vai ar zirgu pabrauc kādu gabalu. No kalniņa jālaižas deviņas reizes priekš saules. Jo augstāks kalns un jo tālāku ragutiņas skrien, jo kuplāki un garāki lini.