Redakcijas sadaļu atbalsta

6. februāris vēsturē: Tiek radīta ideja par tuneli starp Angliju un Franciju

Diena vēsturē

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.02.06

1984. gada 6. februārī, Lielbritānijas un Francijas valdības paziņoja savu kopējo lēmumu zem angļu kanāla uzbūvēt tuneli, kas mums pazīstams kā Lamanša tunelis jeb "Eirotunelis"

Tunelis, kas savieno Franciju un Lielbritāniju, ir garākais zemūdens tunelis pasaulē - un arī viens no slavenākajām šāda veida būvēm pasaulē. Tunelis ir 50,5 kilometru garš (aptuveni kā no Rīgas līdz Siguldai, kur ir 52,6 kilometri) un tas savieno Kalē pilsētu Francijā ar Folkstones pilsētu Lielbritānijā.

Iecere par šāda veida tuneļa būvi virmoja jau kopš 1800. gadiem, kad franču inženieris Albērs Matjē-Favjē piedāvāja šādu ideju un izstrādāja pirmo tuneļa projektu. Tā kā šajos laikos tehnoloģiskās iespējas bija ļoti ierobežotas, viņa projektā tuneli apgaismoja ar eļļas lampām, pa to brauca ar zirgu ekipāžām, savukārt gaisu tunelī nodrošināja caurules, kas paceltos virs jūras līmeņa. Lai arī ideja cilvēkiem patika, kara dēļ tā netika īstenota.

1876. gadā tika veikta ģeoloģiskā izpēte, pēc kuras uzsāka arī rakšanas darbus. Tomēr atkal - karu dēļ darbi tika apstādināti, no abām pusēm "izrokot" aptuveni 2 kilometrus. Pagāja vairāk 100 gadi un ideja vienmēr virmoja gaisā līdz 1984.gadā abas puses vienojās, ka tunelis tomēr jāceļ. Tuneļa izbūve sākās 1987.gadā un abas valstis katra raka no savas puses. Kopumā briti izraka vairāk nekā francūži, bet galvenais tika panākts - abas puses satikās precīzi vienā vietā. Lai nerastos situācija, ka tuneļi tiek rakti katrs savā virzienā, notika regulāra mērīšana ar dažādiem lāzeriem.

Tuneļa zemākais punkts ir 75 m zem jūras līmeņa, tomēr tas nav garākais tunelis pasaulē - garākais un dziļākais tunelis pasaulē ir Japānā esošais Seikana tunelis (54 kilometrus garš un līdz 240 metriem dziļš). Taču - kā jau minēts, Lamanša tunelim ir visgarākais posms, kas ir tieši zem ūdens.

Tunelis tika atklāts 1994.gada 6. maijā, taču pēc tam noritēja dažādi testi un pārbaudes līdz 1994. gada 14. novembrī tunelī tika atklāta pasažieru satiksme. Tunelis ir paredzēts tikai dzelzceļam, taču dzelzceļa sastāvos, kas "lido" pa sliedēm ar ātrumu 160 kilometri stundā, ir iespējams ievietot arī automašīnas. Kopumā tunelim ir trīs dzelzceļa joslas, divas paredzētas turp-atpakaļ maršrutiem, bet trešā - vilcienu apkopei, ja nu tāda nepieciešama. Brauciens no Francijas uz Lielbritāniju ar vilcienu aizņem aptuveni 35 minūtes.

Gadā tuneli izmanto aptuveni 10 miljoni pasažieru un 2,5 miljoni mašīnu.

Avots: BalticTravelnews.com/Wikipedia/eurotunnel.com