11. aprīlis vēsturē: Napoleons Bonaparts atkāpjas no sava troņa un tiek izsūtīts uz Elbas salu

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.04.11

Šajā dienā, 1814.gadā Francijas imperators Napoleons Bonaparts, viens no lielākajiem karavadoņiem pasaules vēsturē, atteicās no sava troņa un tika izraidīts uz Vidusjūras salu Elbu.

Napoleons Bonaparts jeb tautā saukts vienkārši par Napoleonu, bija dzimis Korsikā 1769.gada 15.augustā. Pēc militārās skolas absolvēšanas, viņš cīnījās franču revolūcijā un ātri vien kāpa pa militāro rangu, vadot franču kareivjus daudzās veiksmīgās militārajās misijās cauri Eiropai 1700.gadu beigās. 1799.gadā viņš bija nostiprinājies tiktālu, ka bija teju militārs diktators, savukārt 1804.gadā viņš kļuva par Francijas imperatoru. Napoleons turpināja koncentrēt savu militāro spēku tiktālu, ka 1810.gada beigās viņa pakļautībā jau bija ļoti liela daļa Eiropas. Imperators zināms kā ļoti varaskārs un nedrošs par savu varu. Tomēr viņš ieviesa ļoti daudz dažādas politiskās un sociālās reformas, kas turpina ietekmēt Eiropu vēl arvien – gan juridiskā, gan politiskā jomā. Napoleons bija pirmais, kas ieviesa vēlēšanas tiesības visiem, kā arī izbeidza feodālismu. Viņš atbalstīja izglītību, zinātni literatūru, kā arī reliģisko brīvību.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Viesu māja "Rozes"

Viesu mājā tiek piedāvāta banketu zāle dažādām svinībām līdz 90 personām.

TAKA

1812.gadā, uzskatīdams, ka Krievija plāno veidot aliansi ar Angliju pret viņu, Napoleons uzsāka karagājienu pret krieviem, kur cieta savu pasaulslaveno sakāvi. Redzot imperatoru novājinātu, visa Eiropa apvienojās cīņā pret viņu un 1814.gadā Napoleona novājinātā armija padevās un imperators piedāvāja savu troni nodot savam dēlam. Kad šis piedāvājums tika noraidīts, karavadonis atkāpās un tika izraidīts uz Elbas salu.

Pēc nepilna gada, 1815.gada martā gan Napoleons izbēga no izsūtījuma un atgriezās Parīzē, atgūstot atbalstītājus. Viņš atguva savu imperatora troni, taču pēc 100 dienām tika sakauts asiņainā Vaterlo kaujā. Šī kauja apzīmēja Francijas dominances pārtraukumu Eiropā. Viņš atkāpās un atkal tika izsūtīts. Šoreiz uz Svētās Helēnas salu, kur arī viņš pēc sešiem gadiem mira 52. gadu vecumā. Lai arī oficiālā teorija saka, ka tas bija vēdera vēzis, daudzi uzskata, ka Napoleons tika noindēts.