6. oktobris vēsturē: 1934.gadā Katalonija sevi uz vienu dienu pasludina par neatkarīgu republiku

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.10.06

Lai arī liekas, ka neatkarības cīņas Spānijas reģionā Katalonijā, notiek tikai mūsdienās, raugoties vēsturē, tās norisinājušās jau gadu simtiem. Pirmo reizi Katalāņu Republika (jeb atsevišķa valsts) tikusi deklarēta jau 1641.gadā, bet pēdējo reizi - 1934.gadā.

Tomēr, ja pēc 1641.gada neatkarības pasludināšanas pagāja 11 gadi (līdz 1652.gadam) līdz Katalonija tika atkal pievienota Spānijai, tad pēc pēdējās neatkarības pasludināšanas (1934.gada 6.oktobrī) pagāja tikai viena diena līdz Katalonija atkal kļuva par Spānijas sastāvdaļu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tava sapņu atpūta Spānijā!

Perfekta lokācija, skaistas pludmales, izcils ēdiens un Vidusjūras saule! Sazinies ar mani, lai rezervētu vai saņemtu personalizētu piedāvājumu!

EUR 675 | Latvia Tours - Berga bazārs

Šis gan nebija īpaši nozīmīgs notikums Katalonijas (vai Spānijas) vēsturē, jo notikušais tika raksturots kā politiska cīņa starp kreisajiem (kas pārvaldīja Kataloniju) un labējo spēku Spānijas valdību. Kā viens no iemesliem šādai cīņai bija Katalonijas kreiso politiķu bailes, ka jaunās valdības ministri, kuri pārstāvēja CEDA partiju (kas bija tuvu fašisma idejām), varētu pārņemt varu valstī - līdz ar to arī Katalonijā. Tomēr Katalonijas reģiona prezidenta Luisa Kompanija pasludinātā neatkarība neilga ilgi - jau uzreiz pēc tās pasludināšanas Spānijas militārais spēks iejaucās un vainīgie politiķi tika ieslodzīti cietumā, jaunā valdība tika atsaukta un teju visi tās ministri arī ievietoti cietumā. Vēlāk gan, kad šī pati valdība uzvarēja vēlēšanās, tai tika dota amnestija un tā tika dota atļauja turpināt darbu.

Tomēr raugoties vēsturē - reģiona vēsture ir vēl raibāka, jo jau Romas Republikas laikā tā tika iekļauta Republikas sastāvā kā Tuvās Spānijas province. Pēc Rietumromas impērijas sabrukuma to iekaroja vestgoti, bet vēlāk tajā iebruka arābi līdz 9. gadsimta beigās izveidojās suverēna Barselonas grāfiste. 1137. gadā tā apvienojās personālūnijā ar Aragonas karalisti un, kad Aragonas karalis Ferdinands II apprecējās ar Kastīlijas karalieni Izabellu I, Katalonija bija Spānijas karalistes sastāvā. 1659. gadā gan Katalonijas ziemeļu apgabalus (tagadējo Rusijonu) pievienoja Francijai un vēlāk arī uz diviem gadiem visa Katalonija bija iekļauta Francijas impērijas sastāvā (Napoleona karu laikā), taču Napoleonam zaudējot, tā atgriezās Spānijas sastāvā.

Spānija Otrās republikas laikā 1932. gadā izveidoja Katalonijas autonomiju, ko likvidēja pēc Fransisko Franko uzvaras Spānijas pilsoņu karā 1939. gadā, bet atkal atjaunoja 1977. gadā. Kopš šā brīza Katalonija ir Spānijas autonomais apgabals, tomēr pēdejos 15-20 gadus aktīvi notiek kataloniešu cīņas par neatkarību. 2013. gada 11. septembrī aptuveni 400 000 cilvēku piedalījās akcijā "Katalonijas ceļš" (Via Catalana), sadodoties rokās un izveidojot 400 kilometrus garu dzīvo ķēdi no robežas ar Valensijas apgabalu līdz Francijas robežai ziemeļos. Akciju organizēja nevalstiskā organizācija "Katalonijas Nacionālā sapulce" pēc 1989. gada Baltijas ceļa parauga.

2014. gada novembrī katalāņi pirmo reizi noorganizēja neoficiālu referendumu, kurā 80,7% no balsotājiem atbalstīja neatkarību. Spānijas Konstitucionālā tiesa atzina referendumu par nelikumīgu. 2017.gada 1.oktobrī norisinājās jauns referendums (kuru ar militāru spēku centās apturēt Spānija), kurā gan piedalījās tikai aptuveni 40% iedzīvotāji, no kuriem vairums (ap 90%) pauda vēlmi pēc reģiona neatkarības. Eiropas Komisija gan paziņojusi, ka Katalonijai nav tiesību uz neatkarību, jo to neparedz Spānijas konstitūcija, kurai iepriekš pievienojusies arī pati Katalonija. Tomēr EK uzsver, ka jebkādas diskusijas starp Spāniju un Kataloniju jārisina mierīgā ceļā.