Kas notiktu, ja zemeslode pēkšņi pārstātu griezties ap savu asi

Ieva Krūmiņa | 2017.06.05

Mieru tikai mieru! Zemeslode joprojām griežas, un tā tas arī turpināsies mūžīgi mūžos. Vismaz, ja skatāmies mērogā, kas salīdzināms ar cilvēka mūža ilgumu vai pat visas cilvēces vēsturi. Vienkārši zinātnieki vienkāršotā formā ir izmodelējuši situāciju, kas notiktu, ja zemeslodes griešanās ap savu asi pēkšņi kaut kādu iemeslu dēļ izbeigtos. Cilvēki jau no laika gala ir lauzījuši galvu par tamlīdzīgiem jautājumiem, ne velti tik daudz Holivudas grāvēju ir veltīti apokaliptiskiem iespējamās pasaules bojāejas scenārijiem.

Tātad, kas būtu ja būtu …

Raksts turpinās pēc reklāmas

JURIS KAUKULIS un Rūta Kaukule

10. maijā, 18:00 kultūrtelpā AKUSTIKA aicinām uz ģimenisku koncertu “Mēs esam viens”. Koncertā piedalās Juris Kaukulis un Rūta Kaukule.

EUR 20 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

1. Visi uz Zemes esošie objekti prātam neaptveramā ātrumā lidotu austrumu virzienā. Ikdienā mēs nemaz nejūtam, ar kādu milzu ātrumu patiesībā notiek Zemes rotācija. Ja tā kaut kādu iemeslu dēļ pēkšņi apstātos, visi uz Zemes esošie objekti – mājas, mašīnas, cilvēki un viss pārējais inerces dēļ strauji turpinātu kustību austrumu virzienā, līdz atkal nenokristu atpakaļ. Šīs stihijas ātrums ekvatora tuvumā būtu 1600 km/h, bet tuvāk poliem mazliet “mērenāks” – 1300 km/h. 

2. Izveidotos milzīgi cunami viļņi. Inerces dēļ kustību turpinātu arī ūdens jūrās un okeānos, izveidojot ārkārtīgi jaudīgus cunami viļņus, kas savā ceļā noslaucītu piekrastes pilsētas.

3. Saceltos nenormāls vējš. Pēc Zemes rotācijas apstāšanās savu kustību pēc inerces turpinātu arī atmosfēra, iespējams, vēl pāris reizes apriņķojot planētu. Atmosfēras sākuma ātrums būtu ap 1700 km/h – tādam nenormāli stipram vējam pretoties nespēj nekas, un pilnībā iespējams, ka daļu atmosfēras šai procesā planēta zaudēs.

4. Viss pasaules ūdens sakoncentrēsies divos okeānos, un izveidosies jauns kontinents. Pašlaik centrbēdzes spēku rezultātā pasaules okeānu ūdeņi tiecas uz ekvatoru, bet rotācijas izbeigšanās gadījumā notiks tieši pretējais – viss ūdens aizplūdīs uz poliem, izveidojot divus milzu okeānus – ziemeļu un dienvidu. Savukārt sauszeme joslā ap ekvatoru pacelsies virs ūdens un izveidos vienu vienlaidus kontinentu, kas apņems zemeslodi kā gredzens.

5. Sāksies vulkānu izvirdumi, virpuļvētras un zemestrīces. Ja zemeslode strauji pārstās kustēties, tad tās milzīgā kinētiskā enerģija un inerces spēks satricinās planētu līdz pašiem pamatiem, visos tās slāņos notiks kustība. Rezultāts ir paredzams – būs neskatāmas viesuļvētras, vulkānu izvirdumi un graujošas zemestrīces.  

6. Zeme mainīs savu formu. Šobrīd mūsu planēta nav gluži precīzas lodes formā - rotācijas un centrbēdzes spēku darbības rezultātā tā ekvatora rajonā ir nedaudz izstiepta. Rotācijai izbeidzoties, zemeslode pieņems formātu, kas ļoti tuvs precīzai lodei.

7. Vienā Zemes puslodē iestāsies Sahāras tuksneša cienīgs klimats, bet otrā – mūžīgs arktisks sasalums. Tā kā zemeslode vairs nerotēs, pret sauli pagriezta paliks tikai viens puslode, tad vienā pusē iestāsies mūžīga diena, bet otrā – mūžīga nakts. Pirmo pusi saule sakarsēs tā, ka tur valdīs elles karstums, bet otrajā iestāsies mūžīgs arktisks sasalums.

8. Izzudīs magnētiskais lauks, kas aizsargā Zemi pret graujoši kaitīgo kosmisko starojumu. Zemes magnētiskais lauks veidojas ārējā zemeslodes kodolā (kas pārsvarā sastāv no dzelzs) notiekošo procesu un zemes rotācijas rezultātā  (šis ir vienkāršots skaidrojums ļoti sarežģītam procesam). Ja rotācija apstātos, tad, pēc zinātnieku prognozēm, izzustu arī magnētiskais lauks, kas šobrīd aizsargā visu dzīvo no iznīcinošās, no kosmosa nākošās uzlādētu daļiņu plūsmas – tā sauktā Saules vēja.

9. Ja arī cilvēki izdzīvos, viņi varēs uzturēties tikai pie aukstās un karstās, tumšās un gaišās  puslodes robežas. Turklāt, tā kā vairs nebūs aizsardzības pret kosmisko starojumu, nāksies pārvākties uz dzīvi pazemē, bet virszemē varēs iznākt tikai speciālos aizsargtērpos.

10. Kaut kad tālā nākotnē Zemē ietrieksies Mēness. Ja Zemes rotācija apstāsies, tad arī Mēness rotācijas ātrums pakāpeniski samazināsies, un tāpat – attālums no Mēness līdz Zemei. Kaut kad tālā nākotnē tas visticamāk arī piezemēsies kaut kur uz zemeslodes.

Bet patiesībā, kā piebilst zinātnieki, zemeslodes rotācijas ātrums pakāpeniski samazinās. Šis samazinājums gan izmērāms tikai ar ārkārtīgi precīzajām mūsdienu tehnoloģijām – NASA zinātnieki ir aprēķinājuši tās ir 2,3 milisekundes uz simts gadiem. Taču, un tas ļauj labāk stādīties priekšā zemeslodes patieso vecumu – savā “jaunībā” tā griezās daudz ātrāk, un diennakts tad esot bijusi tikai 6 stundas gara. Mēness pievilkšanās spēki izraisa uz Zemes paisumus un bēgumus, un tie ļoti lēnām, bet nenovēršami bremzē planētas rotācijas ātrumu. Pēc daudziem miljardiem gadu Zemes griešanās ātrums būs būtiski mazāks, un kaut kad tā tiešām, iespējams, apstāsies pavisam.