12. maijs vēsturē: 1926.gadā pirmo reizi tiek pārlidots pāri Ziemeļpolam

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.05.12

Pirms teju simts gadiem, lidošana bija tikai tās attīstības sākumos un gaiss bija veids kā veidot jaunus sasniegumus. Tas arī bija laiks, kad par šiem sasniegumiem norisinājās gana sīva konkurence – ikviens vēlējās, lai vēstures lapās ierakstītu tieši viņa vārdu.

1926.gada gada 12.maijs iegājis vēsturē ar to, ka šajā datumā pirmo reizi cilvēka vadīts gaisa kuģis (šajā gadījumā dirižablis) pārlidoja pāri Ziemeļpolam. Tas bija arī pirmais šāda veida mēģinājums pārlidot Ziemeļpolu. Šo kuģi sauca par “Norge” vai vienkārši “Norvēģi”. Ekspedīcīju vadīja norvēģu polārpētnieks Roalds Amundsens un itāļu pilots Umberto Nobils. Laika posmā pirms šā sasnieguma, no 1923. līdz 1925. gadam Amundsens vairakkārt mēģināja sasniegt Ziemeļpolu pa gaisu. Beidzot 1926. gadā, apvienojot spēkus un prātus ar dirižabļu konstruktoru ģenerāli Nobili, viņi izveidoja “Norvēģi”, kurā tad arī veica pirmo transarktisko pārlidojumu Ziemeļpolam. Kuģis savu ceļojumu veica maršrutā Špicbergena (šobrīd Svalbarda) – Aļaska. Šajā nolūkā norvēģu ciematā, Špicbergenas krastā pie 79. paralēles uzbūvēja speciālu 40 m augstu mastu un milzīgu angāru dirižablim. 1926. gada 12. maijā dirižablis devās ceļā, kas ilga divas diennaktis. Tas sekmīgi pārlidoja pār Ziemeļpolu un 1926. gada 14. maijā nolaidās Aļaskā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sezonas atklāšanas Grill ballīte pludmalē

18. maijā, atklājot sezonu, aicinām visus uz garšīgu un smaržīgu Grill ballīti pludmalē. Plašs grilēdienu klāsts, muzikāli priekšnesumi un izklaides bērniem.

Baltic Beach Hotel & SPA

Uzbūvētā dirižabļa kravnesība bija 9500 kilogrami. Tas bija 106 metru garš un 26 metru plats. Tā maksimālais ātrums bija 115 kilometri stundā.

Pats Roalds Amundsens dzimis 1872. gada 16. jūlijā Borgā, Norvēģijā, bet miris bojā 1928.gadā Berenca jūrā.

Amundsens dzimis kapteiņa un kuģu būvētavas īpašnieka ģimenē. Trīs gadus mācījies Kristiānijas (Oslo) universitātes Medicīnas fakultātē. Tomēr, jūrnieku romantiskās dzīves vilināts, sāka strādāt par matrozi, vēlāk par stūrmani uz dažādiem kuģiem. No 1897. līdz 1899. gadam Amundsens bija beļģu ekspedīcijas kuģa Belgica pirmais stūrmanis un piedalījās ekspedīcijā uz Antarktīdu, kur arī pārziemoja. Savā karjerā viņš sasniedza arī Dienvidpolu un veica citus izpētes darbus. 1928. gadā Ziemeļu Ledus okeānā cieta katastrofu Nobiles itāļu ekspedīcijas dirižablis Italia. 1928. gada 18. jūnijā Amundsens ar franču hidroplānu Latam izlidoja no Tromeses pilsētas Norvēģijas ziemeļos, lai sameklētu ekspedīcijas dalībniekus. Ceļā uz Špicbergenu lidmašīna cieta avāriju. Amundsens un pieci viņa ceļabiedri gāja bojā Barenca jūrā.

Amundsena vārdā nosaukts līcis Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, lielieplaka Ziemeļu ledus okeānā, jūra, līcis, ledājs, kalns un ASV zinātniskā stacija Amundsen-Scott Antarktīdā, Polārajā plato.