Iepazīsties ar Derības šķirsta mīklainajiem ceļiem

Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.04.03

Viena no kristīgās reliģijas svētajām relikvijām – Derības šķirsts ir kļuvis par iekārojamāko artefaktu visā cilvēces vēsturē. Simtiem arheologu un trofeju mednieku ir veltīgi centušies to atrast.

Bībele vēsta, ka pirms tūkstošiem gadu Mozus izglābis ebreju tautu no Ēģiptes gūsta un Dieva aizgādībā vedis to uz Apsolīto zemi. Pa ceļam Mozus uzkāpa Sīnaja kalnā, kur Dievs viņam nodiktēja desmit baušļus. Šis notikums dažos avotos tiek datēts ar 1440.gadu pirms Kristus. Baušļus Dievs licis uzrakstīt (iekalt) uz akmens plāksnēm, bet  plāksnes glabāt šķirstā speciāli ierīkotajā Lūgšanu teltī. Dievs devis arī ļoti precīzas instrukcijas par šķirsta un telts pagatavošanu, uzstādīšanu un savākšanu, kā arī padomus tā visa transportēšanā. Pēc Dieva norādījumiem ebreji izgatavoja Derības (jeb Liecības) šķirstu un turēja to godā, jo tas bija viņu vislielākais svētums, kas simbolizēja Dieva klātesamību. Ar šķirstu vēstures gaitā notikuši dažādi starpgadījumi, tam piedēvētas pārdabiskas spējas, tas esot palīdzējis ebrejiem uzvarēt karos, paredzēt nākotnes notikumus un pieņemt pareizos lēmumus.  

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas Jaunatnes X olimpiāde Valmierā

No 18.-20.jūnijam Valmiera kļūs par Latvijas jaunatnes sporta galvaspilsētu, uzņemot Latvijas Jaunatnes X olimpiādi, kas atjaunota pēc sešu gadu pārtraukuma.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Derības šķirstam bijušas dažādas atrašanās vietas, līdz ķēniņš Zālamans ap 955.gadu p.m.ē. uzcēla Jeruzālemē templi speciāli Derības šķirsta glabāšanai, tagad pazīstamu kā Pirmo templi. Šķirsts glabāts tempļa vissvētākajā vietā, telpā, kurā drīkstējuši ienākt vienīgi tie draudzes locekļi, kas bija absolūti tīri no grēkiem. Jau drīz vien templis kļuva par vienu no svētākajām jūdaisma un kristietības piekritēju svētajām vietām, piesaistot tūkstošiem svētceļnieku no visas pasaules arī mūsdienās.

Tālāk seko interesantākais – Derības šķirsts mīklainā veidā pazuda. Tas visticamāk notika pēc Zālamana tempļa nopostīšanas, ko ap 600 gadu p.m.ē. paveica Babilonas valdnieks Nebukadnecars ar savu karaspēku. Neviens īsti nezināja, kur šķirsts palicis. Pat ja pieņem, ka tas pārdzīvoja tempļa nopostīšanu – šķirsta liktenis joprojām ir viens no mūsdienu arheoloģijas lielākajiem noslēpumiem. Vai tāds šķirsts vispār jebkad eksistējis? Vai tempļa sargi paguva to paslēpt kaut kur pazemes labirintos? Ir dažādas versijas par to, ka šķirsts paslēpts kaut kur mūsdienu Izraēlas vai Jordānijas teritorijā.

Daudzi pētnieki uzskata, ka babiloniešu iebrukuma laikā Derības šķirsts templī nemaz nav atradies. Arī gandrīz 45 miljoni Etiopijas pareizticīgie kristieši ir pārliecināti, ka Šķirsts pirms gandrīz 3000 gadiem tika atvests uz Aksumu, Etiopijas ziemeļu daļā, un, mūku rūpīgi apsargāts, tiek glabāts nelielajā Cionas svētās Marijas baznīcā. Svēto relikviju uz Etiopiju atvedis Sābas ķēniņienes (Sābas karaļvalsts atradās mūsdienu Etopijas teritorijā) un Zālamana dēls Meneliks I , kļuvis par Etiopijas valdnieku tā sauktās Zālamana dinastijas aizsācēju. Tiesa, vēl pirms novietošanas Cionas Marijas baznīcā Aksūmā Derības šķirsts esot pabijis Ēģiptē, tad Etiopijā uz Kirkosas salas Tanas ezerā, no kura iztek Zilā Nīla. Tas slēpts arī visu karu laikā, it īpaši no itāliešiem, kad tie uz pieciem gadiem bija iekarojuši Etiopiju. Sazvērestību teoriju atbalstītāji pat domā, ka pāvests Pijs XI esot devis savu svētību Etiopijas iekarošanai, jo šīs valsts iedzīvotāji uzskata, ka ir senāki kristieši nekā Romā un pāvestam nepakļaujas. Vatikāns gan to noliedz.

Vai tiešām īstais, Bībelē aprakstītais Derības šķirsts atrodas Aksūmā? Vai svētums, ko nelielajā, augstu, asu žogu apvilktajā Cionas Marijas baznīcas kapelā apsargā mūks, kuru no sava vidus šajā goda amatā uz mūžu ievēl tuvējā klostera brāļi, un kurš ir vienīgais cilvēks, kam ļauts tam tuvoties, patiesi ir Svētajos rakstos pieminētais šķirsts? Pārbaudīt to nevienam nav lemts – Dievs nepieļaus! Ja vien negribat sadegt elles liesmās. Atliek vienīgi ticēt. Runā, ka daži ebreju jaunieši esot centušies iekļūt kapelā, taču viņiem tas neesot izdevies un pašus necik ilgi pēc tam piemeklējusi nelaime. Runā arī, ka Derības šķirsta sargātājiem pēc stāšanās amatā drīz vien piemetoties smaga acu kaite un tie vispār ilgi nedzīvojot.