Puse Latvijas iedzīvotāju mēģina ietaupīt uz pārtikas rēķina

Inga Bite | 2024.03.08

Faktiski visi Baltijas iedzīvotāji atzīst, ka seko saviem ikdienas tēriņiem ar mērķi tos samazināt. Kā liecina Rimi veiktā aptauja*, galvenā izdevumu kategorija, kurā 48% Latvijas iedzīvotāju meklē iespēju ietaupīt, ir pārtikas iegāde. Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji galvenokārt atsakās no saldumiem un uzkodām, savukārt igauņiem populārākā izvēle ir samazināt gaļas produktu daudzumu savā uzturā. 

Pēc pārtikas kā citas aktuālās jomas izdevumu optimizēšanai Latvijas iedzīvotāji norāda apģērba un apavu iegādi (42%), kā arī izklaides tēriņu (38%) pārskatīšanu. Tikai pēc tam seko ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi, un kopumā šāds taupīšanas prioritāšu dalījums ir identisks visā Baltijā. Vienlaikus iezīmējas interesanta tendence, ka aktīvākās taupītājas ir sievietes, savukārt vīriešiem raksturīgi biežāk taupīt uz apģērba vai izklaides rēķina.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas tirgotāju dienas Valmierā

2024. gada 10. un 11. maijā, Valmierā, Valmieras Olimpiskajā centrā jau otro reizi norisināsies pasākums ’’Latvijas tirgotāju dienas’’.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Latvijas iedzīvotāji norāda, ka galvenokārt savu pirkumu grozu samazina, atturoties no saldumu iegādes (37%), un daudz retāk bauda delikateses (33%), bet 30% samazinājuši gaļas patēriņu. Lietuvā situācija ir faktiski identiska, bet Igaunijā tieši atteikšanās no gaļas produktiem ir galvenais risinājums pārtikas tēriņu mazināšanai – šādu soli spēruši 40% igauņu.

"Aizvadītā gada laikā arī mūsu veikalos esam novērojuši pieprasījuma izmaiņas, pircējiem fokusējoties uz ikdienā nepieciešamāko produktu iegādi. Ja salīdzina ar 2022. gada situāciju, tad saldumu kategorijā pārdošanas apjomu kritums ir pamanāms, bet visai neliels – aptuveni 4% robežās. Izteiktāk iezīmējas tendence, ka svaigās gaļas sortimentā tiek dota priekšroka vistas gaļai un jo īpaši subproduktiem, kuru pārdošana augusi par trešdaļu. Cilvēki retāk iegādājās salīdzinoši dārgāko cūkgaļu, liellopa gaļu vai, piemēram, liellopa steikus. Vienlaikus pērn par aptuveni 13% audzis Rimi privātas preču zīmes pieprasījums, pircējiem aktīvi meklējot lētākas alternatīvas ikdienā aktuālākajiem produktiem. Tādēļ esam atjauninājuši mūsu privātās preču zīmes piedāvājumu un ieviesuši plašas cenu samazināšanas programmas. Arī aptaujas dati parāda, ka pircēji aktīvi izmanto šādus risinājumus, jo absolūtais vairākums jeb 78% iedzīvotāju savu ikdienas pirkumu izvēli balsta dažādos akciju un atlaižu piedāvājumos,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.

Kopumā var redzēt, ka Latvijas iedzīvotāji iepērkas pārdomāti un pamatīgi izvērtē veikalu piedāvājumu, mazāk ļaujoties impulsīviem lēmumiem. 70% aptaujāto norāda, ka rūpīgi seko cenas un preču apjoma attiecībai, vienmēr novērtējot preces cenu par kilogramu vai litru. Tāpat populāri ir kombinēt savu pirkumu sarakstu no dažādu veikalu tīklu piedāvājumiem – šādu taktiku izmanto 37% iedzīvotāju. Savukārt ceturtā daļa pircēju savos grozos labprāt liek veikalu privātās preču zīmes produktus.

* Rimi Latvia aptauju “Baltijas iedzīvotāju ikdienas tēriņi un taupīšanas paradumi” 2024. gada janvārī veicis Norstat, aptaujājot 1003 Latvijas, 1004 Lietuvas un 1004 Igaunijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz74 gadiem.