Redakcijas sadaļu atbalsta

Norvēģija dabas aizsardzības vārdā ierobežo tūristu brīvību uz Špicbergenas salas

Pasaule

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.02.28

Špicbergenas sala Arktikā ir kļuvusi par iecienītu tūristu galamērķi, taču dabas aizsardzības vārdā Norvēģija ierobežo salas apmeklējumus. Špicbergena veido 62% no Svalbāras arhipelāga teritorijas un tā ir 36. lielāka sala pasaulē ar 37.673 km² lielu platību. Salas teritorija ir dabas rezervāta un sešu dabas parku aizsardzībā, kur atsevišķās vietās ir ļauts piestāt kuģiem un tūristiem nokļūt uz sauszemes. Tagad šo piestātņu skaists tūristiem ir reducēts uz 43. Tūristu kuģi nedrīkst transportēt vairāk nekā 200 pasažierus, kuriem tagad ir uz salas aizliegts izmantot dronus.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sējas svētki Ausekļu dzirnavās!

Baudi notikumiem bagātu dienu Ausekļu dzirnavās!

Bauskas TIC

Salā valda arktiskais jūras klimats ar stipru miglu un vēju. Salas lielāko daļu klāj ledājs un atsevišķās vietās ir raksturīgs tundras augājs. Uz salas mīt leduslāči, ziemeļbrieži, polārlapsas, bet vasarā ligzdo ap 40 putnu sugu. Lielākais kalns ir nosaukts par godu angļu zinātniekam Īzakam Ņūtonam un ir 1713 m.v.j.l. liels. Pirmais virsotnē uzkāpis Meridiāna loka ekspedīcijas dalībnieks Helge Baklunds 1900. gada 4. augustā.

Špicbergenu 1596. gadā atklāja holandietis Vilems Barencs un kartēs atzīmēja to kā Het Nieuwe Land of Spitsbergen jeb tulkojumā ''Jaunā zeme vai Smailie kalni''. 17. gadsimta sākumā Špicbergenas rietumu piekrastē sākās vaļu medības, bet 19. gadsimta beigās salā sākās komerciāla akmeņogļu ieguve. 1920. gadā tika parakstīts Svalbāras līgums, kas piešķīra Norvēģijai suverenitāti uz arhipelāgu ar nosacījumu, ka pārējām parakstītājvalstīm ir nediskriminējošas tiesības uz zveju, medīšanu un izrakteņu ieguvi.

Vairāk informācijas: www.visitnorway.com

Avots: BalticTravelnews.com/preses materiālu apkopojums