Turaidas pilij nozīmīga jubileja

Ieva Ose | 2024.01.10

2024. gadā aprit 810 gadi, kopš Turaidā sāka celt mūra pili. Atceroties šo gadadienu, iepazīstināsim ar pils tapšanas gaitu, tās celtnēm un arhitektūras detaļām, plāniem un attēliem.

Kad celta Turaidas pils?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Autokross Brenguļos

12. maijā no plkst. 8.00 Brenguļu autotrasē tiks atklāta 2024. gada Latvijas autokrosa čempionāta sezona.

EUR 10 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Indriķa Livonijas hronikā (XVIII-3) rakstīts, ka 1214. gadā Raceburgas bīskaps Filips, kurš tolaik aizvietoja Rīgas bīskapu Albertu, “kopā ar krustnešiem un fogtu Gerhardu devās uz Turaidu (Thoreida) un bīskapam [Albertam] tur uzcēla kastellu, ko nosauca par Frēdelandi (Vredelande) – it kā par miera nesēju zemei, cerēdams, ka šī pils zemei radīs mieru un būs patvērums priesteriem un visiem viņa vīriem”.  Drīz vien Frēdelandes pils nosaukumu rakstītajos dokumentos atkal nomainīja lībiešu vietvārds Turaida (vāciski – Treiden jeb Treyden). Turaidas mūra pils celta iepriekš pastāvējuša un vāciešu nodedzināta lībiešu pilskalna vietā.

Kas dzīvoja Turaidas pilī?

Turaida 13. gadsimta pirmajā pusē bija Rīgas bīskapijas pils, no 1255. gada – Rīgas arhibīskapijas pils, kurā ik pa laikam uzturējās bīskaps vai arhibīskaps ar galmu, kā arī citas amatpersonas, viesi un kalpotāji. Turaida bija pārvaldes un tiesu iecirkņa – fogtejas centrs. Livonijas kara laikā arhibīskapiju likvidēja un 1566. gadā izveidoja Polijas–Lietuvas karalim tieši padotu provinci – Pārdaugavas hercogisti. Turaida kļuva par poļu stārastijas centru. Poļu-zviedru kara laikā Turaidu ieņēma zviedri un karalis 1625. gadā pilsnovadu uzdāvināja valsts padomniekam Nilsam Šternšeldam. Pils kļuva par privātīpašumu. Liktenīgajā 1776. gada ugunsgrēkā sadega celtņu jumti un koka pārsegumi, bet viduslaiku mūri drīz vien pārvērtās drupās. Pagalma malā 1786. gadā uzceltā muižnieku koka dzīvojamajā mājā iedzīvotāji uzturējās līdz agrārajai reformai.

Kas pētīja un atjaunoja Turaidas pili?

Turaidas pils vēsturi pēc hroniku ziņām un rakstītajiem dokumentiem vēsturnieki apzināja jau 19. gs. beigās. Plašākie darbi notika 20. gadsimta otrajā pusē, kad vēsturnieks Aleksandrs Jansons (1916-1991) atrada Turaidas pils 16. gs. beigu inventarizācijas protokolus, sākās būvizpēte arhitektu – restaurācijas projektētāju Kārļa Vikmaņa (1904–2000), Gunāra Zirņa (1930–1999) un Gunāra Jansona (1928–2013) vadībā, kā arī divdesmit piecus gadus ilgie arheoloģiskie izrakumi prof. Jāņa Graudoņa (1913–2005) vadībā.

Kā Turaidas pils varēja izskatīties 13. gadsimtā?

Izrakumos un būvizpētē ir noskaidrots, ka vispirms bīskapa pilij tika celts augstais Galvenais tornis. Vai nu vienlaikus, vai nedaudz vēlāk virs rietumu nogāzes būvēta dzīvojamā ēka. Drīz vien pilsvietu nocietināja ar aizsargmūri – tas ziemeļu malā aplocījās apkārt galvenajam tornim un tad gar nogāzēm apjoza kādreizējās lībiešu pils plakumu, plānā veidojot neregulāru sešstūri. Izrakumu laikā aizsargsienai pagalma pusē konstatēja arkādes veidā izbūvētas nišas. Ārpus līdz mūsdienām pastāvošajam apkārtmūrim rietumu pusē arheoloģiskajos izrakumos atsedza paša senākā mūra pamatus. Izrādījās, ka pirmais aizsargmūris bijis novietots vairākus metrus tuvāk nogāzei. Pētniekiem nezināms palika viduslaiku aizsargmūra un Galvenā torņa augšdaļas izskats, kā arī dzīvojamās ēkas stāvu skaits, jo tie laika gaitā bija nojaukti vai pārveidoti. Mūra dzeguļus un divstāvu ēkas jumta formu pēc citzemju paraugiem mēģināja iztēloties arhitekts G. Jansons, izgatavojot 13. gs. pils apbūves grafiskās rekonstrukcijas zīmējumu.

Vairāk par Turaidas pili lasāms:
J. Graudonis. Turaidas pils: Arheoloģiskā izpēte. B.v.: Turaidas muzejrezervāts, 2003.
G. Jansons. Turaidas pils nocietinājumu attīstība 13. – 17. gs.: Pils arhitektūras rekonstrukcijas mēģinājums. No: Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pilīm. (Latvijas viduslaiku pilis, 1). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1999. 112.–146. lpp.
G. Jansons. Turaidas pils arhitektūra: 13.–17. gadsimts. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007.