Ziemassvētku pīrāgi Jaunajā gadā… Stafilakoki, salmonellas un citas baktērijas svētku galdā

Inga Supe | 2023.12.28

Svētku laiks rit pilnā sparā, un neatņemama tā sastāvdaļa ir bagātīgi klāti galdi – roka tā vien stiepjas pēc papildporcijas, un pagatavotais cienasts nereti tiek baudīts pat vairākas dienas pēc kārtas. Tomēr, lai svinības noritētu bez raizēm, pret ēdienu nedrīkst izturēties vieglprātīgi – ar vienlīdz lielu rūpību jāpievēršas ne vien ēdienu pagatavošanai, bet arī pareizai to uzglabāšanai. Lai arī cik gards neizskatītos aizvakar pagatavotais rasols un lai cik kārdinoši nesmaržotu aizvadīto Ziemassvētku pīrāgi, šos ēdienus uzturā lietot, visdrīzāk, vairs nav droši. Kādi ir biežākie cēloņi, kāpēc notiek saindēšanās ar pārtiku jeb uztura toksikoinfekcija, un kā rīkoties, ja tomēr notikusi saindēšanās, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

„Kā Ziemassvētku, tā Jaunā gada atzīmēšana parasti notiek vairākas dienas, un, gādājot cienastu, nereti gadās aizrauties – tiek pagatavots pārlieku daudz ēdiena, kas galdā tiek celts atkārtoti, tostarp laikā pēc svētkiem, kad gatavot bieži vien nav nedz vaļas, nedz entuziasma. Ja tādi ēdieni kā, piemēram, salāti vai gaļas produkti ilgstoši ir atradušies siltā telpā, tie strauji zaudē savu kvalitāti un to apēšanas sekas var būt bēdīgas. To apliecina arī novērojumi – svētku laikā aptiekās bieži vien vēršas pēc palīdzības, meklējot preparātus, kas ļautu novērst saindēšanās simptomus. Biežākie iemesli, kāpēc notiek saindēšanās ar pārtiku jeb uztura toksikoinfekcija, ir ne vien higiēnas trūkums, nepareiza sastāvdaļu uzglabāšana un neuzmanīga pārtikas pagatavošana, bet arī nepareiza pagatavoto ēdienu uzglabāšana, proti, tie pārlieku ilgi atradušies siltumā uz svētku galda, kā rezultātā ēdienā savairojušās kaitīgās baktērijas,” stāsta Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Baudi Cepļa muzikālos ceturtdienu vakarus!

Ieskandināsim vasaru, pavadot kopā burvīgu vakaru un izbaudot priekpilnu gaisotni

Bauskas TIC

Biežākie saindēšanās vaininieki – stafilakoki un salmonellas

Stafilakoka baktērijas var attīstīties un vairoties nepietiekami termiski apstrādātā pārtikā – tā kā šie toksīni ir termostabili, proti, karstumizturīgi, tos noārdīt iespējams vien tad, ja produkti tiek vismaz pusotru divas stundas karsēti 100 °C temperatūrā. Tāpat pārtiku var inficēt arī cilvēks, kam uz ādas ir stafilakoku izraisīta infekcija, tobrīd ir augšējo elpceļu saslimšana vai angīna – šķaudot vai klepojot, baktērijas nonāk uz pārtikas produktiem. Istabas temperatūrā stafilakoki strauji vairojas, un tādos pārtikas produktos kā kūkas, krēmi vai konservi jau pēc 6–10 stundām ir izveidojies tik daudz toksīnu, ka iespējama pārtikas saindēšanās.

Stafilakoka izraisītas saindēšanās simptomi: saindēšanās pazīmes parasti parādās aptuveni divu līdz sešu stundu laikā pēc inficētās pārtikas uzņemšanas. Novērojama slikta dūša, vemšana, caureja, vēdersāpes un vispārējs organisma vājums. Spēcīgākas saindēšanās gadījumā iespējama arī paaugstināta temperatūra, drudzis, arī sirds vājums un šoka pazīmes.

Stafilakoka saindēšanās ārstēšana: organismu nepieciešams pēc iespējas ātrāk atbrīvot no saindēšanās ierosinātāja, jālieto daudz šķidruma, var taisīt klizmas. Palīdzēs melno ogli saturoši preparāti, kas darbosies kā absorbents, kā arī specializēts kuņģa-zarnu trakta gels, kas atvieglos nepatīkamos simptomus. Ja šķiet, ka saindēšanās ir nopietnāka, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība – smagākos gadījumos nepieciešama kuņģa skalošana. Noteikti jāierobežo ēdienkarte, uzturā nedrīkst lietot neko saldu, treknu vai rūgstošu. Atkarībā no organisma jutīguma atlabšana notiek vienu līdz piecas dienas.

Salmonellas baktērijas dzīvo un vairojas cilvēku un dzīvnieku zarnu traktā, bet apkārtējā vidē izdalās ar izkārnījumiem. Šīs baktērijas intensīvi vairojas mitrumā un siltumā (no +5 līdz +45 °C­), īpaši tādos pārtikas produktos kā gaļa, olas, piena produkti, konditorejas izstrādājumi un salāti. Salmonellas parasti iet bojā, tās piecas līdz desmit minūtes karsējot 70 °C, taču, gatavojot gaļu, šis laiks būs ilgāks, bet, vārot olas, – īsāks, aptuveni četras minūtes. Lai inficētos ar salmonellu, nepieciešams vien pavisam neliels daudzums baktēriju. Saindēšanās visbiežāk notiek, lietojot uzturā nepietiekami apstrādātus dzīvnieku valsts produktus vai jūras veltes, kā arī ēdienus, kuru pagatavošanā šie produkti izmantoti. Tāpat salmonellas baktērijas tiek pārnēsātas, inficētajai pārtikai saskaroties ar citu pārtiku, produktus iespējams inficēt ar rokām vai virtuves priekšmetiem, piemēram, nazi, dēlīti vai traukiem.

Salmonellas izraisītas saindēšanās simptomi: pirmās saindēšanās pazīmes parasti parādās pēc 12 līdz 72 stundām. Biežākās toksikoinfekcijas pazīmes ir vemšana, slikta dūša un bieža caureja – divas līdz pat 15 reizes diennaktī. Fēcēm var būt zaļgana nokrāsa, gļotu piemaisījums, retāk – arī asiņu piejaukums. Tāpat slimniekam var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra – no 38 līdz 40 °C.

Salmonellas saindēšanās ārstēšana: tāpat kā citu saindēšanās izraisītāju gadījumā organismu nepieciešams atbrīvot no toksīniem, lietojot daudz šķidruma un absorbentus. Tā kā viens no šīs saindēšanās simptomiem ir šķidra vēdera izeja, nepieciešams arī atjaunot zaudētos sāļus. Šim nolūkam noderēs aptiekā nopērkamie pulverīši šķidruma pagatavošanai, kas ļaus efektīvi atjaunot minerālvielu un sāļu līdzsvaru organismā. Salmonellas izraisīta saindēšanās parasti ilgst piecas līdz septiņas dienas. Līdz ar apetītes atjaunošanos pirmajās dienās nepieciešams rūpīgi sekot līdzi ēdienkartei, lietojot uzturā viegli sagremojamus produktus. Ja trīs dienu laikā pēc saindēšanās nav novērojami uzlabojumi, jāvēršas pie ārsta – iespējams, nepieciešama kuņģa skalošana.

Kā atšķirt saindēšanos ar pārtiku no vēdera vīrusa?

„Vēdera vīrusiem, piemēram, norovīrusam vai rotavīrusam, primārais simptoms lielākoties ir izteikta un ūdeņaina caureja. Tā novērojama daudz biežāk nekā vemšana, slikta dūša, vēdersāpes, drudzis un paaugstināta temperatūra. Lai saprastu, vai pie vainas ir vēdera vīruss vai saindēšanās ar pārtiku, bieži vien atliek tikai hronoloģiski pārskatīt dienas gaitas un noteikt sūdzību sākuma laiku. Ja kādam no paziņām vai ģimenes lokā ir bijuši līdzīgi simptomi pirms dažām dienām, visdrīzāk, pie vainas ir vēdera vīruss. Savukārt saindēšanās parasti skar tos, kuri sēdējuši pie viena galda, ēduši vienu pārtiku un sasirguši aptuveni vienā laika nogrieznī,” uzsver Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.