Travelnews.lv redaktore iepazīst Gruziju: Kur Batumi visgardāk paēst

Ludmila Glazunova | 2023.11.13

Gruzija ir gardēžu zeme. Tas pat nav apspriežams. Bet dažkārt rodas jautājums, kur izbaudīt nacionālo virtuvi tā, lai tā neliktu vilties.

Teiksiet – lasīt atsauksmes Tripadvisor? Jā, viens no ieteikumiem, kas var noderēt, meklējot savu mīļāko vietu Melnās jūras piekrastes pilsētā Batumi Adžārijā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tautas deju koncerts “Jaunieši Valmierai”

4.maijā pl.17.00 Valmieras KC jauniešu deju kolektīvs “Sadancis” aicina uz svētku koncertu “Jaunieši Valmierai"Valmieras Kultūras centrā.

EUR 5 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Kādā lietainā pēcpusdienā, esot Batumi, meklējām, kur garšīgi paēst, ņemot talkā internetu. Galvenās prasības, lai nav tālu no viesnīcas (ja nu uznāk lielais gāziens), lai ir garšīgi. Pašus tuvākos restorānus izbrāķējām pēc atsauksmēm vien. Taisnības labad vienā iegājām, bet tur bija problēma ar elektrību, un ēdienu varēja pagatavot labi, ja pēc stundas.

Tripadvisor atsauksmēs uzdūrāmies uz kafejnīcu “Lavanda”, kas atrodas Batumi neglītākajā ēkā “Magnolija”. Atsauksmes bija ļoti labas, visi slavēja darbinieci Maiju, un slavas vārdus veltīja virtuvei.

“Lavanda” izrādījās pavisam maza un necila kafejnīca, nevis liels un plašs restorāns. Vārda tiešā nozīmē – maza un necila. Daži galdiņi, askētisks noformējums, un ēdienkarte uz vienas A3 formāta lapas, taču saturēja visus tradicionālos gruzīnu ēdienus.

Iegājām kafejnīcā ar mazliet sarauktu degunu – kas tad šeit var būt tik īpašs. Bet uznāca kārtējā lietus sturme, un nobāzējāmies turpat. Mūs laipni sagaidīja Maija, sakot, ei, meitenes, slapjas līdz vīlītei, ieliešu čaču! Neatteicāmies. Un pavisam netīšām pavadījām necilajā kafejnīcā dažas stundas.

Vairs neatceros, ko tieši pasūtījām pirmajā vizītē, bet viss bija garšīgs! Pat ļoti garšīgs! Un šķīrāmies arī no visnotaļ pieticīgas naudas summas.

Vēlāk izmēģinājām kafejnīcas un restorānus daudzviet Batumi, bet nekur nebija tik garšīgi kā “Lavandā” pie Maijas. Vista škhmeruļi burtiski kusa mutē, hačapuri bija neatkārtojami, hinkaļi dievīgi, un pat šašliks mīksts un sulīgs! Tā arī pie Maijas turpmāk iegriezāmies katru dienu, lai kaut reizi dienā ieturētu īsti garšīgu maltīti – tādu, kā labas saimnieces gatavotu labākajiem viesiem.

Maija mums kļuva par cilvēku numur viens Batumi, kas visu pastāstīja, parādīja, ieteica onku – privāto gidu, kas izveda ekskursijā pa tuvējo apkaimi. Un, kā izrādījās, nebūt nebijām vienīgās no Latvijas, kas dodas ciemos pie Maijas – viņa ar lepnumu mums parādīja tikko iegūtu ciemakukuli – divas pudeles “Rīgas Balzama”.