TOP 5: Kā mācīties efektīvāk?

ipgmedia.lv | 2023.09.01

Septembris tuvojas straujiem soļiem, un lielai daļai sabiedrības tas saistās ar mācību sākšanos. Tiek pirktas burtnīcas pierakstiem, kedas sporta nodarbībām, dažādi vitamīni stiprākam organismam, piemēram, kalcijs kaulu veselībai un magnijs nervu darbībai. Mēs dzīvojam laikmetā, kad skola un mācīšanās nesaistās tikai ar bērniem – cilvēki maina profesiju un apgūst jaunas zināšanas visa mūža garumā. Mācīties 21. gadsimtā ir populāri, un to mēdz dēvēt par veiksmes atslēgu.

Mācīšanās ir process, kas ved uz pārmaiņām, gūstot jaunu pieredzi un palielinot iespēju uzlabot sasniegumus. Mācoties cilvēks izmainās trīs dimensijās – reālās zināšanās, attieksmē un uzvedībā. Pēdējās divas mainās, jo zināšanas ir izpratne, kas nozīmē, ka cilvēks noteiktā tēmā orientējas un jūtas droši.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Mūsdienu Latvijas garšas. Gardēžu pasākums

Visas vasaras garumā, katru trešdienu gardēžu pasākumi angļu valodā. Gatavo kopā ar šefpavāru Mūsdienu Latvijas garšas. Gan individuāliem viesiem, gan grupām.

EUR 79 | Viesistaba

Kad ir gūts ieskats par to, kas ir mācīšanās, ir arī vieglāk saprast, kā šo procesu padarīt ne tikai vieglāku, bet arī efektīvāku. Smadzenes ir plastiskas – visa mūža garumā tās spēj mainīties, augt un pārorganizēties, un tā ir labā ziņa, jo mācīties iespējams jebkurā vecumā.

Pieci ieteikumi, kā mācīties gudri

1. Smadzeņu treniņš
Tieši tāpat kā cilvēki apmeklē sporta zāli, lai uzturētu formā savu ķermeni, arī kognitīvajām prasmēm ir nepieciešama jaunu un izaicinošu darbību praktizēšana, kas tām dod iespēju nepatraukti attīstīties. Smadzeņu plastiskums tiek panākts, regulāri trenējot smadzenes. Ja smadzenes netiek aktivizētas, kognitīvās spējas mazinās, domāšana un atmiņa kļūst vājāka. Jaunas aktivitātes ir viens no labākajiem veidiem, kā uzturēt smadzeņu veselību.

2. Fiziskās aktivitātes
Pētījumi liecina, ka regulāra fiziska slodze uzlabo kognitīvās funkcijas, piemēram, problēmu risināšanu un koncentrēšanos. Nav gan īsti skaidrs, kas ir galvenais faktors – biežums, intensitāte, sporta veids vai viss kopā. Taču pavisam noteikti ir sporta veidi, kas acīm redzami nodarbina gan ķermeni, gan prātu, piemēram, peldēšana. Tās laikā tiek stiprināta sirds un muskuļu darbība, tā prasa nepārtrauktu domāšanu un informācijas apstrādi, lai varētu uzturēt elpošanas ritmu, izpildīt roku un kāju vēzienus.

3. Uzturs
Ēdienam ir būtiska nozīme arī smadzeņu darbības procesos. Pētījumi liecina, ka pareizs uzturs ne tikai uzlabo smadzeņu darbību, bet pasargā tās no slimībām un novecošanas. Smadzenēm svarīgi ir tādi produkti kā zivis, rieksti, spināti, brokoļi, avokado, selerijas, mellenes un citi, jo tajos atrodamas omega 3 taukskābes, folijskābe, C vitamīns un citas vielas.

Savukārt rafinētais cukurs ievērojami samazina kognitīvo spēju kapacitāti, pasliktina atmiņu un apgrūtina mācīšanos. Šī iemesla dēļ ieteicams izvairīties no pārstrādātiem produktiem, dažādu veidu maizes izstrādājumiem un saldumiem, kā arī saldinātiem dzērieniem.

4. Ūdens
Cilvēka ķermeņa sastāvā ir 60 procentu ūdens. Tā apjoms ir atkarīgs arī no dzimuma un vecuma, un dažādos orgānos ūdens daudzums atšķiras. Smadzenes satur visvairāk ūdens – vidēji 85 procentus. Šī iemesla dēļ pilnvērtīgai smadzeņu darbībai ir nepieciešama regulāra ūdens dzeršana. Līdz brīdim, kad cilvēks sajūt slāpes, kognitīvās spējas ir samazinājušās par 10 procentiem.

5. Miegs
Miegs un smadzeņu darbība iet roku rokā. Nav iespējams mācīties un efektīvi darboties, ja nav pietiekams un regulārs miegs. Hārvarda universitātes pētnieki ir pierādījuši, ka guļot smadzenes pārstrādā un aktivizē jaunapgūto materiālu.

Zināšanas tiek iedalītas trīs grupās – eksplicētās, implicētās un taktiskās.

· Eksplicētās zināšanas ir strukturēta informācija, kas ir plaši izplatīta un viegli dokumentējama, piemēram, fakti, dati un dokumenti. Tā ir bāzes informācija, sniedzot atbildi uz jautājumu – KAS?

· Implicētās zināšanas jau atbild uz jautājumu – KĀ? Tās ir netiešas zināšanas, kas visbiežāk tiek apgūtas prasmes veidā un izmantotas konkrētās situācijās, piemēram, braukšana ar automašīnu. Šīs zināšanas iespējams trenēt, un tās ir krietni grūtāk dokumentēt.

· Taktiskās zināšanas ir nemateriāla informācija, kas skaidro jau nākamajā līmenī – KĀPĒC? Šīs zināšanas ir grūti izskaidrot tiešā veidā, jo tās bieži ir saprotamas bez īpaša skaidrojuma, piemēram, pieklājības normas – baznīcā jāuzvedas klusi vai sabiedriskajā transportā jādod vieta apsēsties cilvēkiem gados. Šīs ir neformālas zināšanas, kuras tiek apgūtas dzīves laikā un tiek izmantotas noteiktās situācijās. Šīs lietas nav iespējams dokumentēt, un tās darbojas intuitīvā līmenī.

Reklāmas raksts.