Ēriks Lingebērziņš: Kas notiek ar Latvijas tūrismu? Nenotiek.

Ēriks Lingebērziņš | 2023.07.18

Pagājušajā piektdienā ļoti gaidītais pozitīvais pārsteigums izpalika – Centrālās Statistikas Pārvaldes publicētie dati liecina, ka tūristu skaits Latvijā šī gada maijā ir bijis 76%* no apjoma (66% no ārvalstu tūristu apjoma), kāds tas bija 2019.gada maijā un pieaugums salīdzinot ar 2022.gadu ir tikai 37%. Pauž Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, «Latvijas Tūrisma aģentu un tūroperatoru asociācijas» valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš.

Kāpēc situācija nav laba – par to liecina dati citviet Eiropā. Lai gan maija dati vēl nav publicēti visās Eiropas Savienības valstīs, šī gada aprīli pavadīto nakšu skaits visā Eiropas Savienībā veidoja 99% no 2019.gada apjoma (Eurostat, 2023). Turklāt, atsevišķi aplūkojot “salīdzināmus lielumus” situācija rada pamatu bažām – 2023.gada aprīlī Igaunijā pavadīto nakšu skaits sastādīja 88% no 2019.gadā aprīļa pavadīto nakšu skaita, Lietuvā 93% no 2019.gadā aprīļa pavadīto nakšu skaita. Var aplūkot arī vēl vienu Krievijas kara Ukrainā ietekmēto tūrisma galamērķi – Somiju, kur līdzīgi kā Latvijā 2022.gadā tika piedzīvots tūristu skaita kritums, šī gada aprīlī tūristu naktsmītnēs apkalpoto tūristu skaits ir faktiski sasniedzis 2019.gada līmeni. Ir pamats apgalvot, ka Eiropā pandēmijas negatīvās ietekmēs sekas ir pārvarētas un tūrisms ir uz izaugsmes ceļa. Vēl tikai Čehijā un Slovākijā šie tūrisma rādītāji nav atguvušies un sasnieguši to līmeni, kas ļautu atkal runāt par tūrisma attīstību.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Autokross Brenguļos

12. maijā no plkst. 8.00 Brenguļu autotrasē tiks atklāta 2024. gada Latvijas autokrosa čempionāta sezona.

EUR 10 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Maijam vajadzēja būt nopietnam tūrisma attīstības izrāvienam, tomēr tā tas nenotika. Lielais hokejs, lai gan ievērojami uzlaboja statistikas rādītājus, kuri liecina par lielāku tūristu skaitu no Čehijas, Slovākijas un Šveices, kopumā nav tiešā veidā ietekmējis tūristu skaita pieaugumu. Tradicionāli pirmais vasaras tūrisma sezonas mēnesis ir bijis labs vēstnesis tam, ko gaidīt no turpmākajiem mēnešiem – atpūtas tūristi un darījumu pasākumi, kuru apmeklētāji veido tūrisma statistisko kodolu. Tomēr situācija šī gada maijā Latvijā, par spīti šķietamajai starptautiskajai publicitātei liecina par nopietniem izaicinājumiem un mudina pārdomāt īstenotās pieejas tūrisma attīstība veicināšanai. Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā ir īstenotas mērķtiecīgas aktivitātes tūristu piesaistei no Somijas un Zviedrijas, maija dati neliecina, ka šajos tirgos būtu vērojams ļoti nozīmīgs pavadīto nakšu pieaugums. Arī citos mums tik nozīmīgos skaitliski lielajos tirgos ir turpinājusies mērena stagnācija un tik ļoti gaidītie tūristu no Vācijas vai Lielbritānijas, vismaz līdz pat maijam, arī šogad ir izvēlējušies citus galamērķus. Lietuva un Igaunija paliek Latvijas tūrisma eksporta kodols, kas liecina par nopietniem sarežģījumiem Latvijas tūrisma eksportspējā.

Misija Latvija (Mission Latvia) vajadzētu kļūt par jauno vadmotīvu, lai sasniegtu jaunas virsotnes, piesaistītu vairāk tūristu, pozicionētu sevi redzamā plašajā pasaulē. Lai tas tā notiktu, ir nepieciešama konsekvence tajā ko darām, stāstām un rādām. Šogad esam svinējuši svētkus – gan sporta, gan dziesmu, bet mirklī kad tūrists vaicā – kur varēs svinēt Jāņus nākamvasar – tad atliek vien atbildēt, ka pagaidām to vēl nezinām. Šī ir tā konsekvence, kas iztrūkst, tajā skaitā tūrisma plānošanā. Tik ilgi, kamēr valsts tēla un tūrisma mārketinga budžets lielā mērā ir atkarīgs no ikgadējā valsts budžeta, bez stabilas 5 vai 10 gadu plānošanas perspektīvas, tūrisma attīstība var cerēt tikai un vienīgi uz brīnumiem. Tūrisma galamērķa investīcijas un ieguldījumi šajā gadā varētu nest atdevi 2-3 gadu laikā. Investīcijas ir nepieciešamas konsekventā un mērķtiecīgā stāstā, kuru lai gan it kā visi zinām (daba, jūra, kultūra, labjūte un ēdiens), lepni iznest un pasniegt joprojām nesanāk. Tūrisms ir eksportējoša nozare un tas ir pamats jebkurai tālāki diskusijai. Tūrisms ir veids, kā pelnīt naudu, kas ļauj segt izdevumus veselības aprūpei, izglītībai, drošībai. Laikā, kad tūrisma nozare atkal attīstās, ieguldījums ir ar garantētu atdevi, ja vien zināms ir stāsts, kuru vēlamies pastāstīt.

*CSB dati par 2023.gada maiju, publicēti 2023.gada 14.jūlijā.