Indijā un visā pasaulē svin Holi svētkus jeb krāsu festivālu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.03.09

Holi ir Indijas pavasara svētki, kas cēlušies no hinduistu tradīcijām. To svin februārī vai martā, kad ir pirmā pilnmēness diena. Šis krāsu festivāls ilgst vismaz divas dienas un dažos Indijas apgabalos līdz pat desmit dienām. Tas ir viens no spilgtākajiem un vecākajiem Indijas nacionālajiem svētkiem, jo pēc leģendas šajā dienā mira ļaunais dēmons Holika.

Šajos svētkos indieši nevelk mugurā labākās drēbes, bet gan ģērbjas ļoti vienkārši, jo krāsu bumba noteikti ielidos apģērbā. Pa ielām skraida bērni, kuri apmētā ar krāsu bumbām katru, kurš ir nekrāsots.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Gardēžu vakariņas

2.maijā plkst.19.00 Valmiermuižas alus virtuvē gardēžu vakariņas “Alus garšu precināšana” kopā ar viesšefpavāru Dzintaru Kristovski un Aigaru Ruņģi.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Indijā Holi festivāla laikā ir noteikts ārkārtas stāvoklis. Ikdienā visi cilvēki kopš dzimšanas ir sadalīti kastās saskaņā ar Dharmu – svēto pasaules kārtību –, kurai viņi pieder visu atlikušo mūžu. Holi svētku laikā tiek apturēta kastu sistēma un tiek noņemtas sociālās barjeras. Krāsu šļakatas vienam uz otru var tikt saprastas arī kā vienlīdzības zīme, kas valda šajās svētku dienās.

Tiek uzskatīts, ka Holi krāsām ir arī simboliska nozīme:
    Sarkans simbolizē laimi un mīlestību
    Oranžs apzīmē optimismu
    Zils apzīmē vitalitāti
    Zaļais apzīmē harmoniju